Jelgavnieks Normunds Rečs sakrājis aptuveni tūkstoti vecās Jelgavas attēlu.
Advokātam Normundam Rečam jau vairāk nekā divarpus gadu brīvā laika aizraušanās ir vecās Jelgavas fotogrāfiju un attēlu kolekcionēšana. To klāsts jau sniedzas pāri tūkstotim.Savulaik vēsturnieks Andris Tomašūns «Ziņām» kādā sarunā slavējis unikālo N.Reča kolekciju kā nozīmīga mantojuma apgūšanu, kas apjoma un satura ziņā esot otrs ievērojamākais līdztekus Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīvam.Muzeja cienīga kolekcijaN.Reča krājumos ir dažas unikālas fotogrāfijas vai kartītes, kādu neesot pat Vēstures un mākslas muzejā. Starp tām minamas fotogrāfijas, kurās atainota Vācijas ķeizara Vilhelma II (1859 – 1941) vizīte Jelgavā 1916. un 1917. gadā. Kolekcijā ir Jelgavas ielās un laukumos fotografētais leģendārais vācu armijas virspavēlnieks ģenerālfeldmaršals Hindenburgs – tas pats Pauls fon Hindenburgs (1847–1934), vēlākais Vācijas prezidents, kurš 1933. gadā Ādolfu Hitleru iecēla par valsts kancleru.N.Reča īpašumā ir arī pārsteidzošas un retas tūristu kartītes ar Jelgavas skatiem. Lielāko daļu viņš iegādājies izsolēs internetā, kā arī sarakstoties ar kolekcionāriem. Ļoti daudzi Jelgavas attēli atgriezušies no tālām pasaules zemēm. Vistālākās vietas, no kurienes atpakaļ nākušas kartītes, ir Austrālija, Argentīna, Čīle, Peru. Kolekciju papildinājuši sūtījumi no ASV, Kanādas, Izraēlas un citām zemēm.Tālas zemes glābušas vērtībasIevērojams skaits interesantu priekšmetu un attēlu par Jelgavu citviet pasaulē saglabājies vairāk nekā tepat, stāsta kolekcionārs. Viņš to skaidro ar loģisku apstākļu ietekmi, jo lielākā daļa no Jelgavā uzglabātajiem priekšmetiem gājuši bojā kara laikā vienlaikus ar pilsētas skaistumu. Tie vienkārši iznīcināti drupās, savukārt, piemēram, no Čīles vai Peru uz Jelgavu atceļojušas pilsētas atklātnes, kuras uz šīm tālajām zemēm savulaik nosūtītas jelgavnieku draugiem pa pastu, ko apliecina tālo valstu vecie pasta zīmogi uz kartītēm.Kolekcijā netrūkst bilžu ar greznās Driksas piekrastes un sinagogas attēliem. Interesanti, ka sinagogas bilžu iegāde no ebrejiem ārzemēs izmaksājusi ievērojami dārgāk nekā citu Jelgavas vietu attēli.Daļa kolekcijas jau apskatāma N.Reča profilā portālā draugiem.lv, kā arī dažās citās vietnēs internetā. Vairākus simtus attēlu digitālo skenējumu advokāts nolēmis bez atlīdzības dāvāt zz.lv lasītājiem, tāpēc drīzumā «Ziņu» portālā būs aplūkojama pastāvīga virtuālā attēlu galerija ar vecās Jelgavas fotogrāfijām, kartītēm un zīmējumiem.Viss sākās ar monētuAttēlu kolekcionēšana N.Reču aizrāvusi pēdējā laikā, taču ar dažādu senlietu vākšanu viņš aizraujas visu mūžu. «Ar to nodarbojos kopš bērnības. Netālu no Jelgavas man dzīvoja vecāmāte, un, ciemojoties pie viņas, reiz uz lauku ceļa pēc lietus es atradu 1736. gada zviedru monētu. Tā arī sākumā vācu monētas,» atceras jurists.Senlietu kolekcionēšana nopietnāka kļuvusi aptuveni četrpadsmit piecpadsmit gadu vecumā, kad Normunda tēvs viņu iepazīstinājis ar savu draugu – pirmās Latvijas brīvvalsts armijas virsniekvietnieku Albertu Tamašu, kurš puikam devis lasīt Aleksandra Grīna apkopoto sējumu «Pasaules vēsture» (izdots 1929. – 1930. g.), kas Normundu savulaik aizrāvis un kuru tagad jau lapo viņa dēli. Tēvs arī mēdzis ar Normundu daudz pastaigāties pa Jelgavu, stāstot, kas kādā stūrī vai ielā bijis kādreiz.Sākumā arī savu dzīvi tagadējais advokāts centies ziedot vēsturei, pēc vidusskolas mēģinot iestāties Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, taču izkritis iestājeksāmenos. «Izkritu pašās beigās, jo nezināju Raiņa «Tālas noskaņas zilā vakarā» un nebiju lasījis vienu Arvīda Griguļa darbu,» atceras N.Rečs. Augstskolas vietā viņš trīs gadus pavadīja dienestā jūras flotē, bet atgriezies jau iestājās Juridiskajā fakultātē. Taču Normunds uzskata, ka ir ieguvējs, jo vēsture tagad patīkot vaļasprieka, nevis profesijas lomā.Advokāts aicina komentēt internetā izvietotās vecās Jelgavas fotogrāfijas un droši sazināties ar viņu, ja ir informācija par šādiem attēliem. «Mani interesē lasītāju atsauksmes. Ja cilvēkiem kāda bilde saglabājusies, lai zvana. Ja nepārdos, varbūt lai iedod ieskenēt, vismaz tā, lai nepazūd,» saka N.Rečs. Savā senlietu kolekcijā viņš atradis vietu arī padomju laika komunistu simbolikai un priekšmetiem, jo arī tie sastopami aizvien retāk.
