«Klāt nebiju, tāpēc nezinu, kas īsti notika, taču domāju, ka viņš sevi sašāva pats,» apmēram tā par pērn novembra beigās notikušo negadījumu, kad medību laikā Zaļenieku pusē smagus ievainojumus guva Rīgas domnieks Nikolajs Zaharovs, izsakās «Ziņu» aptaujātie kluba «Veseri» mednieki. Citās domās ir Zaļenieku mednieku kolektīva biedri, kas ilgus gadus cīnās ar «Veseriem» par medību platību sadali – viņi vērsīsies tiesā ar prasību atzīt notikušās medības par nelikumīgām, turklāt uzskata, ka N.Zaharovs nav varējis pats sevi savainot, bet noticis kāds incidents vai nelaimes gadījums, kurā iesaistītas ietekmīgas amatpersonas.
Kā ziņots, 28. novembrī Zaļenieku pagastā medību laikā smagus ievainojumus guva Rīgas Domes deputāts N.Zaharovs. Pašlaik viņš turpina ārstēties Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņa stāvokli mediķi raksturo kā ļoti smagu. Slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītājs Pēteris Ošs «Ziņām» piektdien pastāstīja, ka no slimnieka plaušām izņemti visi iešautie renkuļi, taču bojājumu vietās attīstījies plašs iekaisums, tādēļ N.Zaharovs nespēj pats elpot. Pagaidām nevarot prognozēt, vai un kad viņa stāvoklis uzlabosies. Izmeklēšana rit gausiDeputāta atrašanās bezsamaņā ir galvenais iemesls, kādēļ «iebuksējusi» negadījuma izmeklēšana. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Juris Staļģevics atklāj, ka patlaban nopratināti visi 15 medību dalībnieki un policija gaida ballistiskās ekspertīzes rezultātus. Gan policija, gan Zemgales virsmežniecība gaida arī N.Zaharova izveseļošanos, jo bez viņa liecības nevarot noslēgt nedz likumsargu sākto kriminālprocesu, nedz Valsts meža dienesta uzsākto administratīvā pārkāpuma procesu. Domā, ka jakts nelikumīgaZaļenieku mednieku kolektīva vadītājs Jānis Paraževskis uzskata, ka «Veseru» rīkotās medības 28. novembrī notikušas nelikumīgi. To apliecinot pērn 6. jūlijā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses Maritas Šaltas lēmums kolektīvam «Veseri» aizliegt medīt 1144 hektāru platībā, kas pieder Latvijas valsts mežiem, kā arī piegulošajiem laukiem.Zemgales virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos Māris Vaitekūns «Ziņām» apgalvo, ka medības notikušas saimniecības «Vilciņi» īpašumā 30 – 40 hektāru lielā privātā mežā, tāpēc tās nevarot uzskatīt par nelikumīgām. Zināms, ka todien nošauts ap desmit stirnu. Medību likums gan paredz, ka stirnu medībās minimālais platību lielums ir ne mazāk par 200 hektāriem. Tādējādi varētu uzskatīt, ka nelielajā meža teritorijā tomēr šauts prettiesiski, tomēr virsmežniecības virsmežzinis Jānis Grava apgalvo – «Veseri» saskaņā ar līgumu apsaimnieko arī ap mežu esošās lauksaimniecības zemes, kuras pieskaitāmas medību platībām. To apliecina arī lauku saimnieks «Vilciņu» īpašnieks Arnis Burmistris. Iepriekš medijiem viņš gan sacīja, ka nelaimīgās medības nav notikušas viņa zemēs, taču vakar «Ziņām» teica ko citu: «Gan jau uz maniem laukiem, bet klāt nebiju, jo medībās nepiedalos.» J.Paraževskis domā, ka tiesneses noteiktās «piegulošās lauksaimniecības zemes» attiecināmas arī uz privāto sektoru, taču Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Ilze Ramane norāda – aizliegums attiecināms tikai uz konkrētajām valsts mežu platībām un lauksaimniecības zemēm, kas ap mežu pieder valstij.«Spices» mednieki slēpjas «Esmu pārliecināts, ka Zaharovs tika sašauts, nevis pats sašāvās, taču tas bijis nelaimes gadījums, pie kura vainīgs kāds cits,» pieredzējušais mednieks J.Paraževskis «Ziņām» izsaka versiju, ka šāviens bijis nevis mašīnā, bet gan no vismaz 20 metru attāluma, jo «tikai tad lādiņš sāk vērties». Tā kā cietušā ķermenī ar pārdesmit centimetru izkliedi bija iešauti seši renkuļi, mednieks pauž pārliecību – tie nākuši no daudz lielāka attāluma. Zaļenieku mednieku kolektīvs ir pārliecināts – patiesie negadījuma iemesli un vaininieks tiek slēpti, jo gan «Veseru» kolektīvā, gan konkrētajās medībās piedalījušās sabiedrībā pazīstamas augstas amatpersonas, piemēram, policisti un tiesas vadība. Iespējams, tiekot slēpta alkohola lietošana. «Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, policijas darbinieki šajās medībās nebija,» saka Kriminālpolicijas biroja priekšnieks J.Staļģevics. Savukārt Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins uz jautājumu, vai 28. novembrī bija medībās Zaļeniekos, atbild: «Ne jā, ne nē. Tas ir mans personīgs jautājums.» Medību dalībnieku sarakstu kategoriski atsakās publiskot gan policija un virsmežniecība, gan medību pieteicējs un vadītājs Jānis Kulmanis. «Ziņas» noskaidroja 11 mednieku vārdus, taču bez N.Zaharova un pilsētas slimnīcas valdes locekļa Andra Ķipura citu augstu amatpersonu starp tiem nav. Vēl četri mednieki nav zināmi. Viens no dalībniekiem Aldis Strazdiņš sarunā ar «Ziņām» neslēpa, ka augsta ranga personas ar pārējiem medniekiem nemaz nebiedrojas, tāpēc viņš nezinot, kas īsti todien medīja: «Spicīte – tie ir par sevi, viņiem savas runas.» Publiskajā telpā arī izskanējusi ziņa, ka lielākā daļa no medību dalībniekiem bijuši dzinēji, tātad – bez ieročiem. A.Strazdiņš kā dzinēju vadītājs gan apgalvo – no 15 medniekiem tikai četri pieci bija dzinēji, tādējādi secināms, ka pārējie stāvēja mastā ar bisēm rokās. Piebilstams – ja līdz šā gada 28. novembrim smagus ievainojumus guvušais deputāts neatlabs un nesniegs liecības, meža dienests administratīvā pārkāpuma lietu slēgs noilguma dēļ.
