«Lai varētu tikt līdz nākamajai – pavasara – sesijai, studentam, kurš neiekļūs valsts budžeta vietā, būs jāmaksā gandrīz piecsimt latu. Tas, protams, saasina konkurenci un diemžēl arī cilvēciskās attiecības starp kursabiedriem,» secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Sociālo zinātņu fakultātes studente Lana Svarinska. Valsts līdzekļu trūkuma dēļ, sākot ar 2010. gadu, studentu budžeta vietu skaits LLU samazināts no 3003 līdz 2736. Eksāmenu ziemas sesija, kas rit līdz 23. janvārim, noteiks, kurš students būs budžeta apmaksātā vietā un kuram par mācībām vismaz daļēji būs jāmaksā pašam. Pedagoģiju un sociālo zinātņu sfēru šis samazinājums skar salīdzinoši smagāk – līdz trīsdesmit procentiem –, turpretī jomās, kas tieši saistītas ar lauku attīstību – veterinārmedicīna, lauksaimniecība, lauksaimniecības inženierzinātnes, pārtikas zinātne, mežrūpniecība un mežsaimniecība, vides saimniecība – viss paliek pa vecam. Vidēji par 15 procentiem tiks samazināts studiju vietu skaits būvniekiem, ainavu arhitektiem, zemes ierīkotājiem, ekonomistiem un vairāku citu specialitāšu studentiem. Ekonomikas fakultātes prodekāne Aina Dobele teic, ka cīņa par budžeta vietām ir viens no stimuliem, kas liek studentiem sekmīgāk mācīties. Pagājušajā sesijā ekonomistos budžetniekam vidējai atzīmei vajadzēja būt ap 7,5 ballēm. Viņasprāt, tagadējais budžeta vietu samazinājums no 176 līdz 152 ir sāpīgs, taču nepieciešams. Jāpiebilst, ka gandrīz deviņdesmit procentu no 1370 fakultātes studentiem (no kuriem apmēram puse ir neklātnieki) arī līdz šim mācījās par maksu. Noraizējies par radušos situāciju ir Lauku inženieru fakultātes dekāns Ritvars Sudārs. Viņš atzīst, ka beidzamajos gados studentu sekmība ļoti augusi un tādējādi «zem svītras» paliek arī ļoti centīgi un spējīgi jaunieši. LLU rektors Juris Skujāns uzsver, ka visās studiju programmās, kur līdz šim bija valsts budžeta apmaksātas vietas, tās vismaz kaut kādā mērā saglabāsies arī turpmāk, tādēļ īstiem censoņiem par studijām nevajadzētu maksāt.Valstī augstskolās budžeta vietu skaits samazināts par 714 jeb trīs procentiem. Taču tas ir visai nosacīti, jo, piemēram, viena veterinārārsta izglītošana izmaksā trīs reizes vairāk nekā sociologa. Turklāt valsts prioritāri atbalsta salīdzinoši dārgās inženierzinātņu studiju programmas.
