Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības «Apsardze» likvidēšana sakārtos apsardzes pakalpojumu tirgu un veicinās godīgu konkurenci, uzskata biznesa portāla «Nozare.lv» aptaujātie apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Jelgavā privāto apsardzes firmu rīcībā nonāks 1326 objekti.
Apvienības «Apsardze» aiziešana tirgu tikai atveseļos, «tagad tā būs spēle ar vienlīdzīgiem noteikumiem», norāda drošības kompānijas «Grifs AG» valdes loceklis Ainars Bundulis.Viņš skaidro, ka apvienības «Apsardze» lielākā priekšrocība bija tās saistība ar Valsts policiju, kas izraisīja lielāku uzticamību šai apvienībai, vienlaicīgi radot nevienlīdzīgu konkurenci. Prognozējams, ka tagad tirgū ienāks jauni spēlētāji. «Esošās drošības kompānijas uz «Apsardzes» darbības izbeigšanas rēķina noteikti iegūs jaunus klientu, atzīmē Bundulis.Situāciju ar apvienību «Apsardze» kopējā tirgū var salīdzināt ar futbola spēli, kurā vienam spēlētājam ir piešķirta sava atsevišķa bumba un atsevišķi vārti. «Mums šķiet tikai loģiski, ka valsts uzņēmums, kuram salīdzinot ar privātajām apsardzes firmām bijušas tādas priekšrocības kā policijas tehnika, personāls un valsts subsīdijas, ir atzīts par neatbilstošu spēlētāju apsardzes tirgū,» atzīst SIA «Koblenz Drošība» valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.«Valsts spēlētājs ar lielām iespējām un pilnvarām kropļoja konkurenci. Tagad, kad visiem tirgus dalībniekiem ir vienlīdzīgi noteikumi, situācija normalizēsies un laiks noliks visu savās vietās,» pārliecināts Terinks.Viņš skaidro, ka Valsts policijas apvienībai «Apsardze» ilgus gadus piederēja līdz pat 20% no apsardzes tirgus, un šī tirgus daļa netika iekarota godīgas konkurences rezultātā. Līdz ar apvienības «Apsardze» darbības pārtraukšanu, konkurence apsardzes jomā būs vienlīdzīgāka, jo arī spēles noteikumi visiem būs vienādi.Apsardzes pakalpojumu sniedzēji gan norāda, ka tirgū pēdējā laikā novērota klientu maldināšana. Uzņēmumiem uzdodas par apvienības «Apsardze» saistību «pārņēmējiem», piebilstot, ka visvairāk no šādas rīcības cieš tieši klienti. «Decembrī situācija tik tiešām radīja bažas – valsts iestādes steigā rīkoja iepirkumus par apsardzes pakalpojumiem, arī virkne privāto uzņēmumu pēkšņi palika bez apsardzes. Turklāt liela daļa apvienības «Apsardze» klientu dīvainā veidā pēkšņi kļuvuši par dažādu jaunizveidotu apsardzes uzņēmumu klientiem. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, šajās firmās darbojas bijušie Apvienība «Apsardze» darbinieki,» norāda Terniks.Liela daļa apvienības «Apsardze» klientu tikusi maldināta ar apgalvojumiem, ka šīs jaunās firmas ir apvienība «Apsardze» saistību pārņēmējas. «Tāpat klienti netiek informēti par to, ka šo firmu materiāli tehniskie resursi, apsardzes mašīnu skaits, cilvēku resursi un viņu pilnvaras nebūt nav tie paši, kādi bija apvienībai «Apsardze»,» uzsver «Koblenz Drošība» valdes priekšsēdētājs, norādot, ka klientiem arī jāsaprot, ka jaunajām apsardzes firmām nav pieredzes darbā brīvās ekonomikas apstākļos un bez valsts atbalsta.Viņš arī prognozē, ka daļa jauno uzņēmumu, kuri steigā pārņēma apvienība «Apsardze» klientus, nebūs spējīgi veiksmīgi strādāt jau tā piesātinātajā apsardzes tirgū – to varēsim redzēt aptuveni gada laikā. «Klientus nevarēs mānīt mūžīgi. Viņi ir pieraduši pie vadošo apsardzes uzņēmumu pakalpojumu kvalitātes, un būs ļoti prasīgi pret jauniem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem,» atzīst Terinks.Arī «Grifs AG» valdes loceklis pārliecināts, ka apsardzes sfēra balstās uz uzticību, tāpēc ar «Apsardzes» darbu apmierinātie klienti, visticamāk, sadarbosies ar jau zināmiem apsardzes nozares profesionāļiem.Jau ziņots, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības «Apsardze» Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvalde faktiski jau beigusi darbu visos gandrīz 17 000 objektos aptuveni 40 dažādās Latvijas pilsētās, tostarp arī Rīgā. Vēl pavisam neilgu laiku «Apsardze» galvaspilsētā paliks divos valstij svarīgos objektos.Lai gan «Apsardzi» bija plānots likvidēt jau līdz 2009.gada beigām, nolemts šo termiņu pagarināt līdz 2010.gada 1.maijam.Jau decembrī «Apsardze» pameta darbu Rīgā aptuveni 3300 objektos, no kuriem 19 tika veikta arī fiziskā apsardze. Jūrmalā vēl 2009.gada sākumā «Apsardzei» bija 1155, Daugavpilī – 1951, bet Jelgavā – 1326 objekti, bet patlaban «Apsardze» vairs palikusi divos objektos tikai Rīgā.
