Pamazām, bet aizvien noteiktāk savu vietu starp latviešu svinamajām dienām ieņem Valentīndiena, kas pasaulē atzīta par mīlestības dienu.
Pamazām, bet aizvien noteiktāk savu vietu starp latviešu svinamajām dienām ieņem Valentīndiena, kas pasaulē atzīta par mīlestības dienu. Pat latviešiem tik ļoti raksturīgais skepticisms pret visu jauno netraucē 14. februārim par tādu kļūt arī Latvijā.
Un pareizi jau vien ir – vai, tad mīlestības var būt par daudz?
Senajā Romā šajā dienā tika godāta dieviete Junona – laulību un sieviešu aizgādne. Kad romieši pieņēma kristīgo ticību, garīdznieki negribēja, lai tiktu svinēti pagānu svētki. Tie nodēvēja šo dienu par Valentīndienu, pieminot kādu mūku, kas pirmsnāves vēstulē mīļotajai bija parakstījies: «Tavs Valentīns». Tā šī diena ieguva visu mīlētāju dienas slavu.
Ar saviem neskaitāmajiem iekarojumiem romieši izplatīja šos svētkus citur Eiropā. Eiropas ekspansijas laikā Valentīndiena kļuva vēl populārāka. Dažādās pasaules vietās ir izveidojušās savdabīgas Valentīndienas tradīcijas un ticējumi.
¤ Pirmā Valentīndienas tradīcija aizsākās Senajā Romā, kur pirms tās svinēšanas visu romiešu meiteņu vārdi tika uzrakstīti uz papīra strēmelēm. Stēmeles tika ievietotas māla burkās. Neprecētie puiši katrs izvilka vienu no sloksnēm. Meitene, kuras vārds tur bija rakstīts, kļuva par šā puiša partneri svētkos.
¤ 17. gadsimtā neprecētas sievietes 14. februāra vakarā uz spilvena lika lauru lapas – vienu spilvena centrā, pārējās uz stūriem. Ja burvestība iedarbojās, sapnī varēja ieraudzīt nākamo vīru.
¤ Viduslaiku Anglijā Valentīndienā bērni pārģērbās par pieaugušajiem. Dziedādami tie devās no mājas uz māju.
¤ Velsā 14. februārī bija pieņemts savam mīļotajam dāvāt pašgrebtu koka karoti. Ornamenti, kas to greznoja, – sirds, atslēga un atslēgcaurums nozīmē: «tu atslēdzi manu sirdi».
¤ Vīrieši, kuri vēlas, lai Svētais Valentīns būtu pret viņiem labvēlīgs līgavas izvēlē, ziedo cimdu pāri.
¤ Itālijā un Lielbritānijā neprecētas sievietes Valentīndienā pirms saullēkta mēdz skatīties pa logu. Pirmais vīrietis, ko meita ierauga, gada laikā viņu apprecēs.
¤ Dānijā šajā dienā draugi cits citam dāvina sniegpulkstenīšus.
¤ Dažās zemēs vīrietis Valentīndienā iecerētajai dāvina drēbes. Ja tās tiek valkātas, sieviete ir ar mieru ņemt viņu par vīru.
¤ Japānā saistībā ar Valentīndienu tiek atzīmēts arī 14. marts. To dēvē par Balto dienu. Tad cilvēki dāvina saldumus tiem, kuri viņus apsveikuši Valentīndienā.
¤ Dāņu vīrieši sūta vēstuli, ko dēvē par joku vēstuli. Vīrietis uzraksta dzejoli ar atskaņām, taču parakstās ar vārdu «Valentīns». Katrs vārda burts ir izskaistināts. Ja saņēmēja uzmin sūtītāja vārdu, Lieldienās viņa saņem olu kā apbalvojumu.
¤ Ja Valentīndienā pārgriež ābolu uz pusēm un izskaita sēklas, uzzina, cik bērnu ir gaidāmi.
¤ Dažviet sastopams šāds ticējums: ja Valentīndienā sievietei pārlido sarkankrūtītis, tā apprecēs jūrnieku, ja zvirbulis – vīrs būs nabags, bet sieviete būs ļoti laimīga. Redzot cigli, sieviete var būt droša, ka laulātais draugs būs miljonārs.
