Jau divdesmit trīs gadus latviešu strēlnieku slavas vietā pulcējas simti
Vairāki simti ģimeņu, draugu un kolēģu, kara vēstures entuziastu, jaunsargu, skautu un gaidu sestdien pulcējās tradicionālajā latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju atceres pasākumā, kas notika Latvijas Kara muzeja filiālē Mangaļos, Antiņu kapos un Ložmetējkalnā. Tur tika godināts latviešu strēlnieku varoņdarbs, 1916./1917. gada ziemas operācijā pārraujot vācu aizsardzības valni.Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju atcere nav iekļauta valstī oficiāli atzīmējamo piemiņas dienu sarakstā, taču tas ir pasākums, kas jau kopš 1987. gada janvāra ik gadu pulcē latviešus, lai pieminētu kritušos un stiprinātu savu garu. Atdarina strēlniekusGan slēpojot pār Cenu tīreli, gan šķērsojot aizsalušās Lielupes ledu, Ložmetējkalnā bija ieradušies pusotra simta skautu un gaidu no Jelgavas, Rīgas, Valmieras. Turpat līdzās aptuveni līdzīgā skaitā bija Jūrmalas, Rīgas, Tukuma un arī Jelgavas pilsētas un novada jaunsargi. Piecdesmit no viņiem piemiņas brīdī Antiņu kapos, kur apbedīti 1240 latviešu strēlnieku – Ziemassvētku kauju dalībnieku –, deva jaunsargu svinīgo solījumu. Latvijas Kara vēstures kluba dalībniekus, jaunsargus, skautus un gaidas vienoja doma izjust slaveno kauju apstākļus, tādēļ viņi ne tikai šāva mērķī ar gaisa šautenēm, orientējās mežā, rekonstruēja kaujas epizodes, bet arī nakšņoja teltīs un zemnīcās. Skanīgās balsis pie ugunskuriem«Īstajās Ziemassvētku kaujās sals bija stiprāks nekā pašlaik. Turklāt jau decembra sākumā bija sasnidzis biezs sniegs, tādēļ vietām purva akači bija palikuši vaļā, un gadījās, ka samirkušie strēlnieki, guļot zem lodēm, sasala ragā,» stāsta Kara vēstures kluba dalībnieks Raimonds Valters, kurš kopā ar biedriem pusdienlaikā (nevis naktī tumsas aizsegā, kā tas bija vēsturiski) Mangaļos vairāku simtu skatītāju klātbūtnē šturmēja vācu valni. Kad Ložmetējkalna pakājē iedegās atmiņu ugunskuri, skanīgākās izklausījās Lieplatones, Elejas un Platones kora «Sidrabe» dziedātāju un Kalnciema vidusskolas audzēkņa Dāvja Beitlera akordeona pavadītās valgundnieku balsis. Klāt bija arī latviešu strēlnieka meita un atraitne aktrise Vera Gribača, Ziemassvētku kauju piemiņas vietu sakopšanas aizsācējs jau sešdesmitajos gados vecais Ozolnieku meliorators Voldemārs Birznieks un daudzi citi pazīstami cilvēki. Svētku uzrunas teica aizsardzības ministrs Imants Lieģis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs, Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune un citas oficiālas personas. Pirmā pasaules kara laikā Rīgas frontē Ziemassvētku un janvāra kaujās latviešu strēlnieki pēkšņā, bez artilērijas sagatavošanas veiktā uzbrukumā pie Mangaļiem nocietinājumos, kas tika uzskatīti par neieņemamiem, pārrāva vācu aizsardzības līniju. Diemžēl Krievijas militārās vadības nolaidības dēļ sekmīgais uzbrukums netika attīstīts. 1916. gada Ziemassvētku un janvāra kaujās latviešu daļas zaudēja divus tūkstošus karavīru. Kopā Krievijas karaspēka zaudējumi šeit tiek lēsti 40 – 45 tūkstoši vīru, bet vācu armijas – 15 – 20 tūkstoši.
