Ja esi līdzjūtīgs pret otrdien, 12. janvārī, Haiti zemestrīcē cietušajiem, tad Sarkanā Krusta Latvijas pārstāvniecība izveidojusi ziedojumu tālruni 90006880, pa kuru piezvanot būsi ziedojis vienu latu. Spriežot pēc iekšzemes kopprodukta datiem (rēķinot uz vienu iedzīvotāju), dzīvojam desmit reižu bagātāk par haitiešiem. Kā viens no lielā upuru skaita (pēc pēdējām ziņām, 40 – 50 tūkstoši bojāgājušo) iemesliem šajā dabas katastrofā tiek minēta valsts nabadzība. Haiti valdība lūdz starptautiskajām organizācijām pašu vienkāršāko – mašīnas un aprīkojumu gruvešu novākšanai. Citādi zem ēku drupām iesprostotajiem cilvēkiem netiek klāt, un tam šādos apstākļos ir dzīvības cena. Tā neviļus atmiņā ienāca traģiskais 1969. gada 12. janvāra svētdienas rīts tepat Jelgavā, Raiņa ielā, kad gāzes noplūde izraisīja sprādzienu daudzdzīvokļu mājā. Katastrofā gāja bojā 39 cilvēki. Arī toreiz zem apdauzītu ķieģeļu un dzelzsbetona bloku kaudzes atradās dzīvi cilvēki. Un tad pēkšņi atklājās skaudra patiesība, ka viņus glābt var vienīgi tad, ja laiž darbā jaudīgu celtni un automašīnas, kas atbrīvo nelaimes vietu no drupām. Tolaik stingras centralizētas varas apstākļos tika dotas komandas, un nelaimes vietā kaut ar kavēšanos ieradās celtnieki, melioratori, celtnis, kas ar savu jaudīgo tehniku strādāja līdz pēdējai cerībai – visu dienu un nākamo nakti. Bet kā būtu tagad, ja nāktos atbrīvot cietušos no sagruvušu ēku drupām? Tiesa, mūsu ziemeļzemē zemestrīces ir retākas un vājākas. Taču katastrofu iemesli var būt daudz un dažādi. Kur tagad varenās tehnikas pavēlnieki celtnieki un melioratori? Tiesa, pašvaldībā algu saņem civilās aizsardzības speciālists. Bet vai pašvaldības darbam šajā virzienā ir augļi, vairojusies drošības izjūta? Laikam gan ne. Ar nestrādājošām videokamerām Lielajā ielā un regulāru sirēnu izmēģināšanu būs par maz.
