Kalendārs vēsta, ka šodien mēs varam iet ciemos pie Paulām un Paulīnēm – šodien ir viņu vārdadiena.
Kalendārs vēsta, ka šodien mēs varam iet ciemos pie Paulām un Paulīnēm – šodien ir viņu vārdadiena. Šo vārdu īpašnieču nemaz nav tik daudz, toties vienu no viņām – bibliotekāri Paulīni Bartkēviču – pazīst daudzi jelgavnieki.
Paulīnes kundze ir dzimusi un bērnību pavadījusi Bauskas apriņķa Vecsaulē, bet kopš 1953. gada strādā un dzīvo Jelgavā. Vispirms viņa strādājusi Zinātniskajā bibliotēkā, pēc tam grāmatnīcā, bet kopš 1991. gada – Jelgavas bērnu bibliotēkā.
Paulīnes vārdu meitai izvēlējusies mamma, jo kāda sieviete vilcienā mazo meitenīti tādā vārdā esot uzrunājusi. Radu un paziņu lokā Paulīnes neesot. Arī kalendārā tāds vārds vēl nav bijis atrodams, bet drīz pēc tam gan ticis ierakstīts.
Paulīnei pašai savs vārds ļoti patīkot. Vārdadienā pie viņas parasti sanākot paši tuvākie – dzīvesbiedrs, meitas, mazbērni un brāļi. Svētki tiekot nosvinēti klusi, mierīgi un mīļi. Šogad vārdadienu Paulīnes kundze jau nosvinējusi – sestdien –, bet ar kolēģiem «pasēdēšana» būšot šodien.
Grāmatas Paulīnes kundzi saistījušas jau kopš bērnības. Viņas vecāki arī bijuši lieli grāmatu mīļotāji. Lasīt vēl vecajā drukā Paulīnei iemācījusi vecmāmiņa. No bērnības viņa atceras, ka katru vakaru pēc vakariņām kopā sanākusi visa ģimene un tēva māsa skaļi lasījusi visiem priekšā.
Vēl tagad Paulīnes kundze katru vakaru pirms gulētiešanas palasa kādu grāmatu, lielākoties par sadzīvi. Iecienītākais dzejnieks jau kopš bērnības viņai esot Rainis.
Paulīnes kundze izlasījusi gandrīz visu latviešu autoru darbus, tuvākais no tiem viņai šķiet Viļa Lāča «Zvejnieka dēls». Paulīne arī atceras, ar kādu saviļņojumu 1938. gadā gājusi uz kino skatīties šo filmu.
Paulīnes kundzei ļoti patīk viņas darbs, par to viņa saka:
– Man patīk, ka darbā ik dienas jātiekas ar bērniem, viņi ir tik atklāti, ar viņiem var izrunāties no sirds. Tad visas pārējās rūpes paliek ārpusē.
