Jau labu brīdi Saeimas deputāti diskutē par ierosinājumu papildināt imigrācijas likumu, piecu gadu termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju loku paplašinot ar personām, kas iegādājušās 100 000 latu (Rīgā un republikas pilsētās) vai 50 000 latu vērtu nekustamo īpašumu (citur Latvijā), un personām, kas ieguldījušas Latvijas kapitālsabiedrības pamatkapitālā vismaz 25 000 latu un radījušas vismaz piecas jaunas darba vietas, kā arī personām, kas veikušās finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē vismaz 200 000 latu apmērā.
Īsumā izskaidrošu, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami, jo pēdējā laikā dzird tikai to, ka tā nevajagot darīt. Tas ir cieši saistīts ar plānoto atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, kam, dibinot jaunu uzņēmumu, pamatkapitāls tiks samazināts no šobrīd esošajiem 2000 latu uz 100 latiem. Šī pati par sevi ir laba lieta. Kāds jautās, kāds gan tur sakars ar imigrācijas likuma grozījumiem?Saistība ir vistiešākā, jo šobrīd trešo valstu pilsoņi termiņuzturēšanās atļaujas saņem galvenokārt, Latvijā nodibinot uzņēmumu par 2000 latiem. Pēc dibināšanas šis jaunizceptais „investors” pieprasa uzturēšanās atļauju un to arī saņem. Mainot šos jaunu uzņēmumu dibināšanas nosacījumus, mēs atvieglojam dzīvi trešo valstu pilsoņiem. Vēlme tieši palielināt finansiālo slieksni termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ir centieni pasargāt valsti no gadījuma rakstura „investoriem”, kas nākotnē varēs par 100 latiem nopērk tiesības uzturēties Latvijā un Šengenas valstīs.Ir pilnīgi neizprotama to nacionāli noskaņoto deputātu nostāja, kas nekādas izmaiņas imigrācijas likumā nevēlas. Šāda nostāja ir tuvredzīga un, manā skatījumā, ir pretrunā valsts interesēm.Nedaudz par skaitļiem. 2008.gadā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem iespēju par 2000 latu „iegādāties” termiņuzturēšanās atļauju izmantojuši tikai 500 trešo valstu pilsoņi. Ja veiktu grozījumus un noteiktu 25000 latu cenu par šādu atļauju, šādu interesentu kļūtu daudz mazāk un tiem, kas paliktu, būtu daudz nopietnāki plāni šeit strādāt un radīt darba vietas. Tie vairs nebūtu tikai tranzīta tūristi, kas Rīgā līdz šim piestājuši vien atļaujas saņemšanai. Līdzīgs viedoklis ir par nekustāmā īpašuma iegādes pielīdzināšanu termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai, jo piedāvātajā variantā cilvēks iegādātos īpašumu par būtiski lielāku summu nekā šobrīd samaksā atļauju pieprasītāji. Tam, kurš izšķirsies Pierīgā iegādāties īpašumu, kas dārgāks par 100000 latu un citviet dārgāku par 50000 latu, manā saskatījumā, ir nopietns mērķis tur arī dzīvot, jo pie šādu cenu sliekšņa nekustamo īpašumu spekulācijas nav aktuālas. Tāpat arī skaidri zināms, ka trešo valstu pilsoņi masveidā neskries pirkt pie mums īpašumus, jo šeit dzīves līmenis nav tas augstākais, taču, ja gada laikā vismaz 10 – 20 interesentu uzrastos, pašvaldībai tikai jāpriecājas, ka tā savā teritorijā ieguvusi nekustamā īpašuma saimnieku, kas būs spējīgs pilnā apmērā norēķināties par savam īpašumam piemēroto nekustamā īpašuma nodokli.Pats balsošu PAR grozījumiem un aicināšu tā darīt kolēģus, jo izmaiņas ir pareizais solis, lai radītu stingrākus nosacījumus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.
