Aug vecāku skaits, kas bērnudārzos nespēj samaksāt par ēdināšanu, kā dēļ spiesti slīgt parādos un ēdināšanas uzņēmumiem rada zaudējumus. Atsevišķi uzņēmēji nopietni apsver domu tiesāties ar parādniekiem.
Jelgavas Domes Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma stāsta, ka pēdējā mēneša laikā vien no pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm izņemti 20 bērnu. Nespēj samaksāt parādu«Vecāki šajos grūtajos laikos meklē citas alternatīvas bērnu pieskatīšanai un izņem atvases no bērnudārza, savos iesniegumos tam par iemeslu visbiežāk minot materiālās grūtības un izbraukšanu no Latvijas,» stāsta S.Joma un piebilst, ka pamest vietu bērnudārzā vecāki izlemj arī situācijās, kad nespēj nomaksāt uzkrājušos parādus par ēdināšanu. Bērniem aizejot no iestādes, rodas brīvas vietas, kas tiek piešķirtas nākamajiem rindā gaidītājiem. «Jāatceras, ka ģimenes, kas apmeklē privātos bērnudārzus un rindas kārtībā saņem vietu pašvaldības dārziņā, neatbrīvo tās no materiālām saistībām ar iepriekšējo pirmsskolas izglītības iestādi,» atgādina S.Joma. Jelgavas Domes saistošie noteikumi paredz, ka vecāki uz trim mēnešiem var savu bērnu izņemt no pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, saglabājot vietu bērnudārzā. «Diemžēl pēdējā laikā iedzīvotāji aizvien biežāk gatavi izmantot šo priekšrocību, lai kaut daļēji ietaupītu, un, lai nezaudētu vietu, pēc trim mēnešiem atgriežas. Ja tas kļūs par pārāk biežu un nemotivētu parādību, iespējams, būs nepieciešamas kādas izmaiņas, jo savu ietekmi tas atstāj uz ēdinātājiem, un arī pilsēta nevar atļauties turēt pustukšus bērnudārzus,» atzīst S.Joma.
Cīniņš ar parādniekiemNopietnas raizes nemaksātāji pēdējā gadā sagādājuši teju visiem pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem. SIA «Konstants» ēdināšanu nodrošina pirmsskolas izglītības iestādei Ozolniekos un privātajam bērnudārzam Jelgavā. Uzņēmuma valdes loceklis Egons Landsmanis «Ziņām» atzīst, ka pēdējā laikā nācies saskarties ar daudziem bezatbildīgiem vecākiem. «Ir tādi, kas nemaksā, kamēr vien viņiem neatgādina un nepiedraud, ka ēdināšana bērnam tiks atteikta. Citi tā arī dara – dod līdzi maizītes un turpina nemaksāt parādu. Citi mēģina parādu segt pa daļām, bet pilnīgi to neesam atguvuši no vairāk nekā desmit cilvēkiem,» rēķina E.Landsmanis. Viņš gan piebilst, ka nemaksātāji tik viegli sveikā netikšot, jo uzņēmējs apsver domu pret viņiem sākt tiesvedību.Pozitīvāka pieredze ir uzņēmuma «Kanto» vadītājai Dace Cinei, kuras firma nodrošina ēdināšanu četros pašvaldības bērnudārzos – «Pasaciņā», «Kamolītī», «Lācītī» un «Rotaļā». Viņasprāt, svarīgs nosacījums ir trīspusēja sadarbība starp iestādes vadību, ēdināšanas uzņēmumu un vecākiem. «Kopš esam sakārtojuši juridiskās attiecības ar vecākiem, proti, izstrādājuši un noslēguši līgumus, sistēma ir normalizējusies – nemaksātāju kļuvis mazāk. Jebkurā gadījumā svarīga ir savstarpējā sadarbība – runāt, runāt un runāt ar vecākiem. Daudz nākam pretī, ļaujot vecākiem maksāt pa daļām, ja viņiem nav līdzekļu, stāstām, kādu palīdzību var lūgt pašvaldībā, kaut arī tas neietilpst mūsu pienākumos. Bet vienu gan varu apgalvot pilnīgi droši – vecāku parādnieku bērni uz aktīvo maksātāju rēķina netiek ēdināti. Esam elastīgs uzņēmums, un, ja cieš, tad cieš uzņēmums, bet ne bērni,» uzsver D.Cine.
