Ko jūs atceraties no barikāžu laika?
Rihards Siliņš, strādā zemnieku saimniecībā Zaļeniekos Tajā laikā gāju 1. klasē, bet uz barikādēm atradās mans krusttēvs, kurš strādāja iekšlietu sistēmā. Vairākas dienas par viņu nebija ne vēsts, mamma ļoti satraucās un uzmanīgi klausījās visas ziņas. Atceros, ka pa televīziju rādīja reportāžas no dažādām notikumu vietām – cilvēki kurināja ugunskurus, dziedāja dziesmas. Ja pats tolaik būtu pieaudzis, noteikti arī uz turieni dotos. Francis, pensionārs no Ozolnieku novada Uz barikādēm devos ar saviem kolēģiem, savācāmies vesels mikroautobuss. Zaķusalā nostāvējām diennakti. Dega ugunskuri, kundzes mūs cienāja ar sviestmaizēm un siltu tēju, un bija tāda kopības izjūta. Dzirdēju runājam, ka pa Daugavu braucot aizdomīgs kuteris. Īpaši satraucies nebiju, bet sajūtas bija dīvainas. Līga, dzīvo Platones pagastā Tie laiki bija ļoti satraucoši. Pati uz barikādēm nebraucu, bet pa televīziju cītīgi sekoju līdzi visam, sākot ar notikumiem Viļņā un tad Rīgā. Cauru dienu mājās skanēja radio, lai neko nepalaistu garām. Uz barikādēm bija devies māsas vīrs un vairāki paziņas no Platones un Lielvircavas, tam speciāli tika organizēts autobuss. Regīna Neilande, pensionāre no Kalnciema Pati uz barikādēm nebiju, bet ziņās sekoju līdzi visam tur notiekošajam. Tie laiki bija traki, bet tas bija tā vērts – esam brīva valsts!