Pērnvasar, žēlojoties par līdzekļu trūkumu, valsts pēkšņi uzteica darbu visiem 486 lauku konsultantiem, kurus darbā pieņēma un ar dārgu biroja tehniku apgādāja tikai pirms pāris gadiem. Solījumu pārņemt vismaz dažu konsultantu algošanu nepildīja arī Jelgavas novads. Tagad valstsvīri sapratuši, ka bez šiem speciālistiem lauku attīstība buksēs, tāpēc februārī tiks radītas 109 jaunas lauku attīstības speciālistu štata vietas – pa vienai katrā novadā. Amatpersonas skaidro, ka piemērotākos konsultantus izvēlēsies pašvaldības, taču Jelgavas novada vadībai šoreiz tikšot liegta ierastā prakse amatā apstiprināt kādu no savējiem.
Pēc konsultantu atbrīvošanas vasarā vēlāk septembrī katrā bijušajā rajonā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pieņēma darbā vienu Lauku attīstības biroja speciālistu. Jelgavā tā ir Videga Vītola. Viņa stāsta, ka pašlaik lielākā daļa pērn atlaisto konsultantu savos pagastos turpina strādāt kā brīvprātīgie, jo mazo zemnieku un citu interesentu vēlme uzzināt par jaunumiem lauksaimniecībā un atbalsta saņemšanas iespējām nav mazinājusies. Kāds bijušais konsultants turpinot darbu pagastā kā zemes ierīkotājs, vēl daļa kļuvuši par projektu vadītājiem. Tie, kas piekrituši turpināt sadarbību ar lauciniekiem, varējuši paturēt LLKC sagādāto datortehniku, bet citi, piemēram, zemnieks Gundars Liepa Ozolniekos, no šā pienākuma atteicies.
Iedzīvotāji mazaktīvi, bet seminārus grib«Pie viņiem jau tāpat iedzīvotāji dodas, jo iepriekš izveidojies katram savs klientu loks,» saka V.Vītola, tāpēc «labo attiecību vārdā» viņi turpina izpalīdzēt lauciniekiem, nodod viņiem no LLKC saņemtos jaunumus, palīdz projektu gatavošanā. Bijušie konsultanti arī apkopo mazo zemnieku vēlmes par semināriem, kas turklāt notiek bez maksas. Piemēram, Vircavā ar bijušās lauku speciālistes Sarmītes Armanes palīdzību zemniekiem organizēts seminārs par nodokļu izmaiņām no jaunā gada, bet pērn Vilcē Gitija Šuķe aktivizēja vietējos uz lekcijām par tūrisma iespējām. «Semināri bija labi apmeklēti, atnāca ap divdesmit interesentu. Lauku konsultanti ir vietējie iedzīvotāji,» V.Vītola raksturo, ka viņiem ar savējiem izveidojies labs personiskais kontakts. V.Vītola atgādina, ka konsultantu mērķauditorija ir mazaktīvie novadu iedzīvotāji: «Mūsu mērķis ir viņus iesaistīt, aktivizēt, skaidrot attīstības iespējas.» Šodien Lauku attīstības birojs rīko vēl vienu semināru par aktualitātēm nodokļu lietās, 27. janvārī plānotas speciālistu lekcijas par laukaugiem, bet februārī būšot topošajiem mājražotājiem domāti semināri.Daļai konsultantu pietrūkst iniciatīvasTiem, kas pagājušajā gadā palikuši bez darba, ir iespēja savas aktivitātes turpināt, uzskata Zemgales Lauku attīstības biroja vadītāja Eleonora Maisaka, aicinot kādreizējos konsultantus iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, biedrībās, rakstīt projektus, piesaistīt finanses. «Diemžēl daļai no viņiem iniciatīvas pietrūkst,» atzīst E.Maisaka, tāpēc sabiedrībā varbūt radies priekšstats, ka konsultanta darbs laukos nevienam nav vajadzīgs. «Lielie zemnieki tiešām teic, ka viņiem konsultantus nevajag, bet laukos taču ir arī mazie zemnieki, amatnieki, mediķi, skolotāji, kam speciālistu padomi var noderēt! Viņi tomēr ir izglītoti un pieredzējuši,» saka E.Maisaka.Tomēr Jelgavas novads konsultantu lomu lauku attīstībā nav novērtējis. Vēl pērnvasar novada pašvaldības vadītājs Ziedonis Caune solīja – varbūt ne katrā pagastā, bet daļu no speciālistiem novads paturēs. Taču atšķirībā no, piemēram, Vecumnieku novada, kas tiešām noalgoja divus konsultantus, Z.Caunes teiktais tā arī palika par tukšu solījumu. «Jelgavas novada pašvaldība ir viena no tām, kas pašlaik pat neiesaistās diskusijā. Varētu taču kaut pusi no minimālās algas maksāt, bet viņi gada beigās vien noteica, ka finansēt nevar, esot citas prioritātes. Bet kas gan pēc sociālajām problēmām novadā var būt svarīgāks par lauku attīstību?» vaicā E.Maisaka. Taču atsaucīgāki varētu būt arī jelgavnieki, piemēram, Dobelē iedzīvotāji pat vāca parakstus, lai konsultants paliktu. «Vajadzīga lauku cilvēku atsaucība – lai iet pie pašvaldības un saka: mums vajag konsultantu!» rosina Lauku attīstības biroja vadītāja. Z.Caune vairs nerunā par pērnvasar solīto, bet «Ziņām» apliecina E.Maisakai teikto, ka pašvaldībai naudas nav, bet, ja valsts konsultantus algos, telpas tiem varēšot iedot. Labi speciālisti par 245 latiemZemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikšanās laikā E.Maisakai nesen apliecinājis – ja lauku cilvēki ziņos, ka viņiem konsultantus vajag, naudu algošanai ministrija atradīšot. LLKC direktora vietnieks Edgars Linde teic – valdība tiešām naudu ir atradusi. Jau rudenī pa vienam konsultantam pieņemts darbā pašvaldībās ar negatīvu attīstības indeksu, bet tuvākajās nedēļās pa speciālistam būs katrā novadā. Alga – 245 lati pirms nodokļu nomaksas. Labākos lauku konsultantus šim amatam varēšot ieteikt katrs novads pats, bet LLKC to piemērotību izvērtēšot pēc stingriem kritērijiem. Pašvaldībām nebūšot ļauts iecelt kādu vadībai pietuvinātu personu ar mazu saprašanu par lauku lietām. «Ja neizdosies vienoties, izsludināsim konkursu,» E.Linde sola – kaut alga maza, tomēr konsultantam jābūt labam speciālistam.
