Silakalns jeb Augstais (arī Mežmuižas, Silakalns, Pilātes kalns) ir lielākais Jelgavas rajona pilskalns. Ir pamats uzskatīt, ka tajā atradās Silenes pils – Silenes novada centrs.
Silakalns jeb Augstais (arī Mežmuižas, Silakalns, Pilātes kalns) ir lielākais Jelgavas rajona pilskalns. Ir pamats uzskatīt, ka tajā atradās Silenes pils – Silenes novada centrs. Silakalns ir 20 metru augsts. Pilskalna dabīgo nocietinājumu veido Babes purvs un grava. Turklāt tas atrodas grūti pieejamā, mežainā apvidū. Pilskalna kultūrslānis ir vairāk nekā metru biezs. Tajā atrastas bezripas un ripas keramikas lauskas. Arheologi raksturo Silakalnu kā spēcīgi nocietinātu pilskalnu. Uz austrumiem no tā kalna pakājē atradās divas nocietinātas priekšpilis. Atradumi pilskalnā ļauj to datēt ar 1. gadu tūkstoti pirms Kristus dzimšanas.
Kāda sena teika vēstī, ka zem lielā, ar kokiem apaugušā Silakalna guļ nogrimusi pils. Reiz pili gribējis uzcelt kāds jauneklis. Viņam bijis trīs reizes neatskatoties jāapiet ap pilskalnu, bet viņš izdarīt to nav varējis, jo neesot bijis pietiekami drošs. Otru pils cēlāju – Mežmuižas mācītāju Burziņu – izbaidījis rūcošs melns kuilis. Tad nu Burziņš metis mieru.
12 metru augstais Vilces pilskalns atrodas Vilces un Rukūžes upes satekā. Pilskalnā atrastas bezripas keramikas lauskas un beržamais akmens, kas ļauj to datēt ar vidējo laikmetu. Pilskalna lielāko daļu izskalojusi Vilces upe. Laika gaitā kalns nobrucis. Domājams, ka tajā atradusies nocietināta pils ar priekšpili. Kāda sena teika stāsta, ka Vilces pilskalns nekad nav ticis ieņemts. Lai pils nenonāktu krusta karotāju rokās, aizstāvji to nodedzinājuši un kopā ar bērniem aizgājuši uz Tērveti.
Emburgas pilskalnā kultūrslāni konstatēja 20. gs. 40. gados, kad sāka ceļa izbūves darbus. Veicot tos, pilskalns tika daļēji norakts. Tā pakājē tek Ragvēža strauts, kur Kurzemes un Zemgales hercogistes pastāvēšanas gados tika mērcēti ozolkoki. Domājams, ka Emburgas pilskalna priekšpils atradās tagadējo Lauksaimnieķu māju vietā. Emburgas pilskalnā atrastās māla un ķieģeļu lauskas ļauj to datēt ar viduslaikiem. Taču, ņemot vērā senās teikas, domājams, ka Emburgas pilskalns pastāvējis jau agrāk.
Līču pilskalns atrodas Vircavas upes labajā krastā starp Stanuļu un Saulīšu mājām. Kultūras slānis tajā nav konstatēts. Pilskalns daļēji nobrucis un Vircavas upes izskalots. Pilskalnā ir pietiekami nocietinātas senvietas pazīmes. Iespējams, ka tas nelielu laika posmu izmantots kā patvēruma vieta vai arī kalpojis kā seno Zemgaļu reliģisko rituālu vieta. Teika vēsta, ka Līču jeb tautas mutē arī Sesku kalniņā reiz nogrimusi baznīca ar lielām bagātībām. 1998. gada aprīlī pilskalnā konstatēti vairāki izpostīti apbedījumi. 19. gadsimta beigās tajā ierīkoti ģimenes kapi. Vienā no šodien izpostītajām kapa kopiņām savulaik guldīts Tērbatas Universitātes absolvents, apriņķa ārsts dr. Aleksandrs Zvinģelis (1809 – 1938).
