Viena elpa, piedzimšana un nāve, viens gaiss un saule, dzīves telpa un laiks. Bet pa vidu – visneiedomājamākās lietas, lai atrastu un attaisnotu savu eksistenci. Dīvaini, ka vispār jāmeklē. Varētu jel piedzimt ar skaidru sapratni un atpazīstamu kodu – kas, kāpēc un ko. Taču – nē! Apziņa jāvīsta kā bērns no autiem vai rozes pumpurs rīta rasā vai jāmizo kā sīpols. Lēnām, pakāpeniski, un neiztikt bez asarām.Iespējams, tieši šo neskaidrību dēļ tik ļoti alkstam skaidrības, godīguma un atklātas valodas, kaut piejaucēt šīs alkas nenākas viegli. Vienkāršāk padodas meli un izlikšanās. Pirmkārt, sev pašam. Bieži vien tā arī nepietiek «iekšu», lai noskaidrotu, kas man sagādā lielāko prieku. Vai tiešām mans mīļākais ēdiens ir cepti kartupeļi, kā to biju iedomājies 5. klasē, vai profesija īstā, nevis vecāku un radu pierunāta, ka, darbojoties tikai šajā sfērā, garantēta nauda un automātiski arī laime. Varbūt tik fundamentālas lietas kā dzīves filosofija arī ir galīgi garām, jo izrādās, ka svētā Indijas govs tomēr ir pati vienkāršākā Latvijas brūnaļa, kura, lai gan dod siltu pienu, taisa arī lielus, smirdīgus, bet ļoti dabiskus mēslus. Taču atzīšanās parasti nāk pārāk smagiem soļiem. It kā tā nozīmētu vienīgi baltā karoga pacelšanu, pilnīgu «lūzerismu» un beigas, tomēr tā ir kļūda. Nāk brīvība! Skaidrāka apziņa, vīzija, prieks, ļaujot izvīstīties no nākamās autiņu kārtas, kuru kopumā ir ļoti, ļoti daudz. Kas to pieredzējis, zina… bet ātri aizmirst.Tikpat rafinēti melot un izlikties mums patīk arī sabiedrībā, kaut atzīšanās – brīvības formula, ticu, nostrādātu arī te. Tomēr, cilvēkos esot, mēs savām maskām un lišķīgajai valodai pieķeramies ar dubultu spēku, jo esam to apzinājušies kā ieroci. Pamatā – lai izdzīvotu. Gudri to sauc par diplomātiju, kas māca, kurā brīdī runāt, kurā klusēt, kad pasmaidīt vai rādīt nopietnu seju, kaut iekšā vārās pavisam cita domu un emociju realitāte. Neies taču lēkt acīs priekšniekiem, kuru rokās lemt tavu finansiālo likteni! Tāpēc jābūt ļoti drosmīgam, lai kļūtu par atklātās valodas un taisnības meklētāju, kam dzīvē gan garantēts sūrs gājums. Tomēr šie cilvēki redz labāk. Redz brīvību.
