Mini, mini mīkliņu: Rēzeknē, Liepājā – 35, Daugavpilī – 30, Valmierā un Ventspilī – 40, vienīgi Rīgā – 50 un 70, bet Jelgavā no 1. februāra būs 50. Kas tas ir? Protams, biļešu cenas santīmos pilsētas sabiedriskajā transportā! Pēc Domes jaunā piedāvājuma no 1. februāra trīs bērnu ģimenei brauciens no centra līdz mazdārziņam pilsētas nomalē piecu kilometru attālumā turp un atpakaļ sanāk pieci lati. «Taksis» desmit kilometru aizvizinās, vienojoties par zemāku cenu. Kas ar autobusu pēc 1. februāra brauks? Vientuļi pensionāri? Jauni cilvēki, kuri algas samazinājuma dēļ atliek nodomu iegādāties personīgo braucamo? Darba meklētāji, kuriem simt latu stipendija ir vienīgais mēneša ienākums? Tur bezbēdīga minēšana diez vai var iznākt. Tomēr nopietns vīrs SIA «Jelgavas Autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs uzskata, ka biļešu cenas celšana ir cerīgs risinājums. Viņš prognozē, ka varētu palielināties mēnešbiļešu (tām cena nemainīgi paliek divdesmit latu) pircēju skaits. Diezgan neapstrīdami iezīmējas patiesība, ka bez nopietnām dotācijas pilsētas transports nedzīvo. Ja naudu tai pieklājīgā apmērā atraduši daugavpilieši vai rēzeknieši, acīmredzot arī Jelgavā tautas priekšstāvjiem beidzot pienākusi kārta pārskatīt pilsētas budžetu. Bet, kamēr tas notiks, pārējiem, kam veselība atļauj, droši vien būtu ieteicams braukt ar veciem velosipēdiem. Tiešām uzkrītoši daudz jelgavnieku tagad ziemas salā to dara (paldies stipendiātiem par rūpīgi notīrītām ietvēm). Bet kāpēc ar vecu velosipēdu? Tur atkal iznāk mīkla. Pareizā atbilde: tāpēc, ka jaunu, dārgu velosipēdu, ja tas būs pieslēgts, piemēram, stāvvietā pie lielveikala vai pat kādas pašvaldības iestādes, ātri vien nozags. Starp citu, zagļi nesmādē arī vecus.
