«Uz konkursu, kuram esam cītīgi gatavojušies, dodamies, galvenokārt, lai izbaudītu tur valdošo gaisotni, redzētu citus kolektīvu un izdejotos uz lielās Valmieras Kultūras centra skatuves. Protams, ir satraukums, kā tiks novērtētas mūsu trīs dejas, kuras konkursam tās autores mūsu kolektīva dejotājas Maija Ozola un Ieva Ziemele iesniedz pirmo reizi. Šī skate ir kā mazie dziesmu svētki,» vērtē tautas deju ansambļa (TDA) «Diždancis» vadītāja Ieva Karele.Rekordliels deju skaitsUz Nemateriālās kultūras mantojuma valsts aģentūras (NKMVA) organizēto pasākumu, kas tiek rīkots sadarbībā ar Valmieras Kultūras centru, šodien dosies arī citi kolektīvi no Jelgavas un novada – TDA «Lielupe», «Jaunība», «Kalve» un «Kalves zelta smiltis», kā arī Līvbērzes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs «Miestiņš». Viņi būs to 54 kolektīvu vidū, kas žūrijas vērtējumam nodos 90 jaunu deju, ko veidojuši 38 autori.«Pirms konkursa bažījāmies, vai kolektīvi vispār tajā piedalīsies, jo transports vien izmaksā dārgi. Tomēr piedzīvojām pārsteigumu – pieteikto deju skaits šogad ir rekordliels. Līdzīga aktivitāte bija vērojama arī 1996. gadā, kas ļauj vilkt zināmas paralēles ar šodienu – kad ir grūti, acīmredzot vēlamies vairāk izpausties radošajā jomā,» atzīst NKMVA dejas mākslas eksperte Maruta Alpa, piebilstot, ka gadu laikā konkurss iekarojis stabilu vietu un allaž pulcējis stāvgrūdām pilnu zāli skatītāju.Līdzās tādiem pazīstamiem horeogrāfiem kā Gunta Skuja, Jānis Ērglis, Rita Spalva, Jānis Purviņš un Gints Baumanis pirmo reizi savas dejas žūrijas komisijai, ko vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas profesore un Latvijas Nacionālās operas pedagoģe Gunta Bāliņa, sniegs vēl 15 autoru. Pasākums solās izvērsties īstā latviešu deju maratonā, kas varētu ilgt apmēram sešas stundas, informē organizatori. Palīgs repertuāra apguvēJaunrades deju konkursa mērķis ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem, stimulēt horeogrāfus jaunrades darbam un sadarbībai ar komponistiem, kā arī izpētīt latviešu horeogrāfiskās folkloras vērtības un iekļaut tās laikmetīgā skatuves žanrā, ziņo aģentūra. Kopš pirmā konkursa 1994. gadā apkopoti un izdoti deviņi jaunrades deju krājumi ar konkursos prēmēto deju aprakstiem, muzikālā materiāla un kustību ierakstiem, kas ir palīgs kolektīvu vadītājiem, gatavojoties pasākumiem novados un Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku repertuāra apguvē.
