Gandrīz pusi gadsimta iedams mežsarga gaitās Slīteres jeb, kā turienieši saka, Šlīteres Nacionāla parka teritorijā, Edgars Hausmanis sakrājis vairāk nekā 550 aļņu un briežu nomesto ragu. Daudzie atradumi līdz ar lietpratīgi apstrādātām medību trofejām apskatāmi viņa mājās «Purvziedi» Vaidē, Kolkas novadā. Citādajiem izdzīvot grūtiSākotnēji E.Hausmanis un viņa dēls Ivars pārnadžu nomestos ragus vākuši savam priekam, bet 1992. gadā Bažu purvā izcēlies ugunsgrēks un izdegušas prāvas platības. «Visu vasaru vajadzēja uzmanīt, lai uguns neizceltos no jauna, un tad atradu daudz ragu, kas līdz tam bija ieauguši sūnās un viršos,» pastāsta meža sargs. Tad arī sākta apjomīgās kolekcijas veidošana.Slīteres Nacionālā parka teritorijā vienmēr dzīvojuši arī vilki, un mežā gājēji ik pa laikam atraduši to noplēsto aļņu un briežu galvaskausus. «Vilki noplēš diezgan daudz briežu, arī buļļus,» spriež mežsargs. Gadoties atrast arī vienu otru aļņu govs galvaskausu. Kolekcijā redzams briežu buļļa galvaskauss ar ragu stumbeņiem, kas, visticamāk, nolauzti bauru laika cīņās.Unikāls retums ir I.Hausmaņa pirms pieciem gadiem atrastais stirnu buka galvaskauss ar tā sauktajiem koraļļu ragiem. «Tie ir asi, un buciņam noteikti nebija patīkami tos nēsāt, jo tos nevar nomest. Vācu biologi, kuri te pirms pāris gadiem viesojās, izskaidroja, ka tādi ragi veidojoties, ja buciņš, lecot pār dzeloņdrātīm, vai kā citādi savainojis sēkliniekus,» stāsta E.Hausmanis un norāda, ka buku, visticamāk, nogalējuši suņi, jo galvaskauss atrasts pavisam netālu no ciema.Mednieki «izlasa» skaistākosPēc nomesto ragu atradumiem varot secināt, ka arī rezervāta apstākļos briežu un aļņu buļļu ar īsti krāšņiem ragiem paliek aizvien mazāk. «Atšauj tomēr tos smukākos,» saka mežsargs. viens no pirmajiem viņa atradumiem esot īpaši skaists un simetrisks brieža rags ar vienpadsmit žuburiem, pēdējā desmitgadē vairāk par sešu žuburu ragu neesot gadījies atrast. Viņam sirds sāp par cilvēku nevīžību, jo atradumu vidū ir divi staltbriežu galvaskausi, kad dzīvnieki gājuši bojā, sapinoties nenovāktās telefona līniju drātīs. Arī platradžu aļņu «lāpstas» kļuvušas par lielu retumu. Pāris tādas E.Hausmanis licis par sēdekli paša veidotiem krēsliem. «Krēslam vajag piecpadsmit briežu ragu, un ērtai sēdēšanai sēdeklī liek platradža lāpstu. Man nepatīk ragus izniekot, tos sazāģējot. Arī uzpircējiem, kas te katru gadu brauc, nevienu neesam pārdevuši,» teic mežsargs.
