Būs jau apritējuši gandrīz četri mēneši, kopš pilsētas domes izpilddirektora amatā ir Jurijs Strods.
Būs jau apritējuši gandrīz četri mēneši, kopš pilsētas domes izpilddirektora amatā ir Jurijs Strods. Pagājušās nedēļas nogalē pēc reida pa katlumājām «Ziņas» aicināja izpilddirektoru izteikt domas par pašvaldības uzņēmuma «Siltumtīkli» darbību un tālāko perspektīvu, par to, kā ir domāts tikt galā ar siltuma parādniekiem.
Jau sarunas sākumā Jurijs Strods teica: «Pašlaik notiekošie siltumtīklu rekonstrukcijas darbi tiek finansēti no Pasaules bankas kredīta, kas būs jāatdod līdz 2012. gadam. Kopā ar kredītprocentiem atdodamā summa veido gandrīz 21 miljonu latu. Taču es pagaidām vēl neredzu, kā tas būs izdarāms.» Gada sākumā, apspriežot budžetu, «Siltumtīkliem» bija paredzēts piešķirt 1,3 miljonus latu, bet tad, kad tika pieņemts galējais budžets, no šīs summas palikuši vairs tikai 390 tūkstošu latu liela subsīdija, no kuras visi līdzekļi tika paredzēti pagājušā gada neapmaksāto parādu dzēšanai. «1996. gadā «Siltumtīkliem» no pašvaldību budžeta tika piešķirts miljonu latu liels kredīts, bet atpakaļ nekas netika prasīts. Šogad tiek piešķirts 1,2 tūkstošus latu liels aizdevums, bet iepriekšējā gada parādu miljona latu apmērā sedz šogad piešķirtie līdzekļi. Tā galu galā «Siltumtīkliem» šogad iedalīti tikai 200 tūkstošu latu. Tomēr uzņēmumam vispirms ir jācenšas savas pārdotās preces naudu saņemt atpakaļ, un tikai tad vēl kaut ko var prasīt no pašvaldības,» uzskata Jurijs Strods.
Kā, jusuprāt, vajadzētu rīkoties, lai piespiestu cilvēkus maksāt par siltumu?
«Līdz šā gada 1. jūlijam kopējā summa, kas par siltumu no tā patērētājiem nav saņemta, ir 2,8 miljoni latu, no kuriem iedzīvotāju parāds ir vairāk nekā 2,3 miljoni, bet organizāciju un uzņēmumu parāds sasniedz 491 tūkstoti. Siltumtīklu pārraudzības padomes sēdē es nācu klajā ar priekšlikumu, ka augustu varētu pasludināt par izlīguma mēnesi. Tas nozīmē, ka pašvaldība kopā ar «Siltumtīkliem» pieļautu risku, ka visi tie, kas augustā sedz savu pamatparādu daļu, nemaksā uzrēķinātos soda procentus, bet tas varētu attiekties tieši uz vienu mēnesi, jo 1. septembrī man uz galda jau būtu jābūt rādītājiem, cik procenti katras mājas iedzīvotāju ir nomaksājuši parādu un cik – nav. Tad arī domāsim, ko darīt tālāk ar tiem, kas nav maksājuši. Vai tik tiešām katrai mājai šoruden pieslēgs siltumu, vēl nevaru pateikt. Pastāv arī variants, ka tajās mājās, kur par apkuri samaksājuši 90 procentu iedzīvotāju, to pieslēgs uzreiz – ar apkures sezonas sākšanos, ja samaksājuši 80 procentu iedzīvotāju – apkuri pieslēdz nedēļu vēlāk, un tā tālāk.»
Jūsuprāt, vai šīssezonas apkures tarifu cenas varētu būtiski mainīties?
«Es devu rīkojumu, lai «Siltumtīklu» uzņēmums sagatavo tarifus nākamajai apkures sezonai. Iespējams, 31. jūlijā pilsētas domes sēdē par tiem arī spriedīs. Manuprāt, maksa par kvadrātmetru varētu palikt līdzšinējā, gigakalorijas cena varētu arī mainīties.»
Vai paredzēts lielākos siltuma parādniekus izlikt no dzīvokļiem?
«Varbūt ne gluži izlikt no dzīvokļiem, bet likt viņiem dzīvokli mainīt pret tādu, kur jāmaksā būtu mazāk. Pašvaldība zina, cik liels ir gada budžets, kāds būs tā sadalījums un kāda summa jāparedz sociālajai palīdzībai. Tai ir jārūpējas par tiem, kas vēl paši nespēj par sevi gādāt – par bērniem, un tiem, kas vairs nespēj – tie galvenokārt ir pensionāri. Šīm kategorijām pašvaldībai ir jāsniedz palīdzība. Ja cilvēks nevar samaksāt komunālos maksājumus, viņam ir jāizšķiras, vai dzīvot pilsētas centrā, kur izmaksas ir dārgākas, vai kaut kur nomalē, kur būs vieglāk izdzīvot. Ir cilvēki, kas vēlētos dzīvot pilsētas centrā, viņi ir gatavi visu nomaksāt, bet viņiem dzīvoklis atrodas kaut kur ārpus pilsētas. Par vienām no prestižākajām pilsētā tiek uzskatītas Lielās ielas mājas, taču tajās ir 36 parādnieki, kam parāds ir lielāks par 600 latu. Pašvaldībā mēģināšu darīt visu, lai pilsētas prestižākajās vietās parādnieku nebūtu. Turpināsim publicēt nemaksātāju uzvārdus, lai sabiedrība zinātu lielākos parādniekus.»
