Lauku saimniecību modernizācijas pēdējā kārtā no Zemgales lauksaimniekiem saņemti 67 projektu pieteikumi. Lai tos realizētu, zemnieki plānojuši vairāk nekā 8,8 miljonu latu izmaksas, no kurām ap 40 procentu jeb 3,54 miljonus latu finansētu ES.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija liecina, ka šajā kārtā pieejamais publiskais finansējums (atbalsta daļa) Zemgales lauksaimniekiem ir tikai 1,8 miljoni latu, un tas ir par 1,7 miljoniem mazāk, nekā, rakstot projektu pieteikumus, rēķinājušies zemnieki. Taču bažām nav pamata, «Ziņām» apliecina LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Inese Robežniece. Pirmdien pārvaldē saņemta zemkopības ministra parakstīta vēstule, kurā viņš apliecina – citos reģionos neapgūtais finansējums tiks novirzīts Zemgales lauksaimnieku projektiem. Tāda pieredze jau bijusi arī šā atbalsta programmas iepriekšējās kārtās. I.Robežniece zina teikt, ka lauksaimnieki ar gandarījumu uzņēmuši jaunumu, ka pēdējā kārtā palielināta atbalsta intensitāte tehnikas iegādei. Iepriekš tā bija 40 procentu, ja tehnikas vērtība ir līdz 35 tūkstošiem latu, un 25 procenti, ja pārsniedz šo summu. Tagad pieejamais atbalsts noteikts 40 procentu apmērā neatkarīgi no tehnikas iegādes vērtības, savukārt, ja zemnieks ir kāda kooperatīva biedrs, publiskais finansējums tiek palielināts vēl par pieciem procentiem. «Tādēļ šajā kārtā ir vairāk pieteikumu,» pieļauj pārvaldes vadītāja vietniece. Plānots, ka projektu īstenošanu pirmie zemnieki varēs sākt jau februāra sākumā. Atšķirībā no iepriekšējām kārtām šajā ietverti atvieglotāki nosacījumi – vairs nebūs jāslēdz līgums ar LAD, pietikšot vien saņemt atzinumu, ka projekta pieteikums ir atbalstīts. I.Robežniece gan atzīst, ka pagaidām nav zināms, kā zemniekiem veiksies ar pieteikto projektu realizāciju. Daļa lauksaimnieku šajos laikos aizvien sastopas ar banku neieinteresētību izsniegt kredītus. Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ lielākoties projekti šajā kārtā rakstīti nevis par maksimāli pieejamajām, bet mazākām summām.
