Par desmito daļu mazāk, nekā plānots un nekā bija gadu iepriekš – šāds un vēl lielāks ieņēmumu kritums aizvadītajā gadā bijis Jelgavas puses pašvaldībās. Vietējo varu funkciju veikšanu tas gan būtiski nav ietekmējis ne novados, ne pilsētā, kas taupījušas, galvenokārt cērpot algas un samazinot ieguldījumu dažādos projektos. Pašvaldību šā gada budžeti vēl tikai top, taču jau tagad jaušams, ka īpašu uzlabojumu ieņēmumos gaidīt nav pamata.
Ekonomikas lejupslīdes un augošā bezdarba apstākļos visstraujāk mazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kas ir galvenais pašvaldību naudas avots. Gan Jelgavā, gan Ozolnieku un Jelgavas novados daudzmaz atbilstoši plānam pildījies nekustamā īpašuma nodoklis, lai gan, piemēram, Jelgavas novads, lai panāktu tā nomaksu no parādniekiem, nolēmis iesaistīt tiesu izpildītājus tajos pagastos, kur atšķirībā no citiem šāda prakse iepriekš nav izmantota.Jelgavas novads Pagājušā gada sākumā visu pašlaik Jelgavas novadā ietilpstošo pašvaldību budžetu kopējais IIN ieņēmumu plāns bija 5,67 miljoni latu, «Ziņām» stāstīja novada Domes Finanšu nodaļas vadītāja Sandra Kalvāne. Jūnijā valdība lika visām pašvaldībām samazināt nodokļa prognozi. Jelgavas novadam tā saruka par 360 tūkstošiem latu, bet gada beigās izrādījās, ka reālais kritums ir divkārt lielāks jeb par 12,5 procentiem mazāk. Tūlīt pēc valdības lēmuma pagastu pārvaldēm esot prasīts visām vienādi samazināt izdevumus par 7,3 procentiem jeb kopumā par 384 tūkstošiem latu. S.Kalvāne teic, ka pagastu pašu darīšana bijusi, kā to panākt. Būtiskākais samazinājums esot atalgojuma fondā – pašlaik algās tiekot maksāts par 275 tūkstošiem latu mazāk nekā jūlijā. Precīzs darbinieku skaita samazinājums vēl tikšot aprēķināts, taču, kā uzsver Finanšu nodaļas vadītāja, tas ir nozīmīgs. «Kad apvienojāmies, bija 60 grāmatvežu, tagad palikuši 42,» viņa ilustrē, piebilstot, ka Jelgavas novads atšķirībā no vairākām citām pašvaldībām pēc reformas izvēlējies maksimāli saglabāt pakalpojumus pagastu centros – līdz ar to tur joprojām ir visai daudz darbinieku, no kuriem daļa gan strādā nepilnu slodzi. Lai gan jau rudenī izskanēja, ka vairākos pagastos izsīkuši sociālie budžeti, bez pabalstiem neviens neesot palicis – tiem nauda atvēlēta vajadzīgajā apmērā. Piemēram, augustā pabalstiem viss novads tērējis 24 tūkstošus latu, bet novembrī, kad maksāti arī apkures pabalsti, tie bijuši jau 52 tūkstoši.Jelgavā mazāk algām un remontdarbiemAr atalgojuma fonda samazināšanu uz ieņēmumu kritumu reaģējusi arī Jelgava. Būtiski samazināti ieguldījumi pašvaldības uzņēmumu pamatkapitālos un līdzekļi remontdarbiem, tos atvēlot tikai avārijas gadījumiem, skaidro Jelgavas Domes izpilddirektore Irēna Škutāne. Jelgavas budžetā vēl 2009. gada pirmajos trīs mēnešos IIN prognozes tika pārsniegtas, taču nākamajos mēnešos tie nepārtraukti ruka. Gada sākumā plānoto 21,92 miljonu vietā Jelgava iedzīvotāju ienākuma nodoklī saņēma vien 19,48 miljonus latu jeb par 11,2 procentiem mazāk.Ozplnieki ietaupījuši uz lētākām izmaksām«Mēs neesam veikuši tādus izdevumu samazinājumus, kas tieši skartu iedzīvotājus,» saka Ozolnieku novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis. Gada sākumā plānoto 2,95 miljonu vietā novads iekasējis 2,59 miljonus latu. Izdevumu daļā galvenokārt izdevies ietaupīt, pateicoties tam, ka samazinājušās izmaksas dažādu projektu realizācijai. «Ānē bērnudārza «Saulīte» teritorijas labiekārtošanai, rotaļu laukuma izbūvei un citiem darbiem paredzējām 110 tūkstošus latu, bet reāli tie izmaksāja 29 tūkstošus. Līdzīgi notika arī citos objektos,» viņš stāsta. Algu fonds par 12 procentiem samazināts jau janvārī, un neliels – 2 – 3,5 procentu – grieziens bijis augustā. Novadā iekļaujoties Sidrabenes pagastam, apvienoti vairāki dienesti, piemēram, sociālais, tā samazinoties arī darbinieku skaitam. P.Veļeckis gan atzīst, ka Ozolnieki ir pašvaldība ar labiem ieņēmumiem, tāpēc tos ekonomikas lejupslīde skārusi salīdzinoši mazāk. To apliecina IIN ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju – Ozolniekos tie ir aptuveni par trešdaļu lielāki nekā Jelgavas novadā un tikai nedaudz mazāki kā Jelgavā. Arī pašlaik Ozolnieki plāno dažādus attīstības projektus, kur tiktu izmantoti gan pašu, gan ES līdzekļi. Šogad nebūs labākNevienā no trim pašvaldībām šā gada budžeti vēl nav pieņemti. IIN ieņēmumu prognozi pašvaldībām nosaka valsts. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere «Ziņām» stāsta, ka šogad IIN ieņēmumi plānoti mazliet lielāki nekā pērn, taču tas darīts, ierēķinot arī ieņēmumus no valsts noteiktajiem jaunajiem pasākumiem. Tie ir, piemēram, dienesta auto, dāvanu, depozīta nodokļi, par kuru iekasēšanu un gaidāmo summu pagaidām vēl daudz neskaidrību. Turklāt Finanšu ministrija vietējās varas jau brīdinājusi, ka šogad no valsts budžeta IIN pašvaldībām tiks kompensēta vien tad, ja ieņēmumu neizpilde būs zemāka par 92 procentiem no gadā prognozētā. Faktiski tas nozīmē pašvaldībām jau tagad rēķināties ar zemākiem ieņēmumiem, nekā rakstīts uz papīra.
