Jelgavas novada izglītības iestādēs, kur saglabājies padomju gados pirktais sporta inventārs, šogad tas atkal tiek vilkts ārā no noliktavām, komplektēts, piemērīts un likts lietā. Slēpošana no skolu mācību programmām joprojām nav svītrota, protams, ja vien tai ir piemēroti laika apstākļi.
Sporta nodarbību telpas ziemā vairākās lauku skolās tiek nomainītas pret spirgtu gaisu un jauniem piedzīvojumiem. Bērni ir sajūsmā par ziemas sporta veidiem un gatavi bez liekas čīkstēšanas apgūt jaunas iemaņas.Mantojumā vecās slēpes un zābakiTeteles pamatskolas sporta skolotāja Inga Bērziņa pauž prieku par šo ziemu un veselo saprātu, kas, par spīti pēdējo gadu siltajām ziemām, skolai licis glabāt slēpes, zābakus un nūjas, jo, kas zina, varbūt sniegs un sals kaut kad tomēr atgriezīsies. «Ja vien atļauj gaisa temperatūra, mūsu skolēni sporta stundās ņem slēpes un dodas laukā slēpot. Inventārs skolai saglabājies no vecajiem laikiem, kad slēpošana fizkultūras stundās bija ierasta lieta. Diemžēl pēdējos gados silto ziemu dēļ par to varēja aizmirst. Pirms lielā sala mūsu skolas vecāko klašu audzēkņi jau kāpa uz slēpēm. To redzēja arī mazie un burtiski lūdzās, kad viņiem būs tāda iespēja. Šonedēļ zālē pabeigsim vingrošanas nodarbības, un ceru, ka jau nākamnedēļ slēpot prieks tiks arī mazāko klašu skolēniem,» stāsta I.Bērziņa. Slēpošanas iemaņas bērni apgūstot turpat skolas sporta laukumā, jo vairums skolēnu to darot pirmo reizi un doties garākās distancēs varēšot nedaudz vēlāk. Alternatīva – sniega svētkiCita situācija ir Līvbērzes vidusskolā, kuras krājumos ziemas inventāra nav. Slēpošanas priekus bērni tur var apgūt pašmācības ceļā un ar savām slēpēm. «Diemžēl mūsu skolai slēpes nav saglabājušās, taču bez ziemas priekiem neiztiekam arī mēs. Kad ir sniegs un tas līp, organizējam sniega svētkus ar sniegavīru velšanu, ragaviņu vilkšanas sacensības, būvējam cietokšņus un pikojamies. Blakus skolai ir kalns, kur sporta stundās mazākie var izkustēties, vizinoties ar ragaviņām. Pagastā ir ledus laukums, kur bērni pēc stundām labprāt slido un spēlē hokeju,» par ziemas aktivitātēm stāsta Līvbērzes vidusskolas sporta skolotāja Daiga Podkalna. Slēpošanas prasmes bērni varot apgūt pašmācības ceļā vai arī doties uz lielajiem kalniem. No skolas tiekot organizēti regulāri braucieni uz Milzkalnu. «Kas vēlas un kam interesē, to var izmantot,» piebilst skolotāja. D.Podkalna šaubās, vai drīzākajā laikā skolai varētu izdoties atjaunot ziemas sporta inventāru – tas esot pārāk dārgs prieks, jo viena zābaku un distanču slēpju komplekta cena svārstoties ap 100 latu. Ar mācību stundu nepietiekSesavas pamatskolas bērniem tik ļoti patīk slēpot, ka stundu sarakstā iekļautā sporta stunda ir krietni par īsu, lai to izbaudītu pilnībā, tāpēc pēc stundām daudzi nedodas mājās, bet izmanto izdevību atkal kāpt uz slēpēm. «Šogad mūsu skolēni slēpo ļoti aktīvi, jo laika apstākļi tam piemēroti. Mantojumā skolai saglabājies sporta inventārs, ko, iespējams, savulaik izmantojuši jaunāko klašu skolēnu mammas un tēti. Grūtāk ir ar lielāka izmēra zābakiem. Slēpes varam nodrošināt visai klasei, bet zābaku pietrūkst. Paldies skolas saimniekam, kurš ļoti cenšas un lietā liek visu savu ideju bagāžu, lai slēpju stiprinājumus pielāgotu ielas zābakiem, jo slēpot gribētāju ir ļoti daudz,» stāsta Sesavas pamatskolas sporta skolotāja Inga Striška-Jermolova. Skolotāja atzīst, ka ar vienu mācību stundu esot krietni par maz, lai bērni atbilstoši apģērbtos, uzvilktu slēpes un dotos laukā. «Šķiet, slēpošana bērniem ir viens no mīļākajiem nodarbību veidiem, tāpēc daudzi pēc stundām nedodas mājās, bet nāk pie manis un jautā pēc slēpēm, lai kārtīgi izslēpotos. Skolas īpašumā ir arī vairāki slidu pāri, ko bērni labprāt izmanto uz vietējā dīķa ledus,» stāsta skolotāja.
