Pašvaldību reformas plusi un mīnusi. Jelgavas novada priekšsēdētāju Ziedoni Cauni (ZZS) intervē Evita Puriņa.
– Kā jums šķiet, vai arī Jelgavas novadā varētu sākties līdzīga neapmierinātība kā Mērsragā, kur iedzīvotāji vēlas atdalīties no Rojas novada? Nevēlos komentēt situāciju Rojas novadā. Bet par Jelgavas novadu, domāju, iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi. Cilvēki daudz ko nezina. Varbūt arī mūsu vaina, ka neesam iepazīstinājuši ar to pozitīvo, ko novads ir devis. Piemēram, par skolām. Ar preses palīdzību sākumā tika sacelts liels troksnis, ka būs problēmas un skolas likvidēs. Cilvēki beigās nomierinājās, un vecāki palika apmierināti. Bet svarīgi ir saprast – ja mēs būtu palikuši mazajos pagastos, šīs skolas noteikti tiktu likvidētas, jo nebūtu naudas, ko skolotājiem samaksāt algās. Es to nedrīkstētu teikt, bet pašlaik paņemam naudu no lielajām skolām un iedodam mazajām. Vidusskolas – Elejas vai Vircavas – ir lielākas, tur objektīvi ir vairāk skolēnu, slodžu un pedagogu. Tur var darbu sakārtot tā, ka kāda pusslodze tiek ieekonomēta un iedota, piemēram, Platonei, Lielplatonei vai Lielvircavai, lai arī tās darbotos. Ja nebūtu vienā novadā, tas nebūtu iespējams un mazās skolas vajadzētu likvidēt.Otrs ieguvums ir projektu temps, kvalitāte, daudzums. Iedzīvotāji to vēl nejūt, bet šajā gadā mēs siltināsim 12 pašvaldību ēkas, to skaitā skolas, bērnudārzus, un otrajā kārtā būs vēl kādas padsmit. To cilvēki jutīs. – Taču tā nav pašvaldības budžeta nauda. Uz šo programmu varētu pieteikties un līdzekļus saņemt arī mazie pagasti – katrs par savu skolu vai bērnudārzu.Nevarētu vai arī darītu to ar mokām. Pirms ēku siltināšanas visās jāveic energoauditi. Ja katrai iepirkumu gatavo atsevišķi, cena ir pavisam cita, bet tā, kā mēs to darām – visām divpadsmit kopā –, summa ir ievērojami mazāka. Ne visi pagasti iepriekš varēja sagatavot pieteikumus, nebija visos 13 spēcīgu projektu rakstītāju. Piemēram, Platones pagasts divdesmit neatkarības gados nebija realizējis nevienu projektu. Nebija, kas to darīja, un arī pagasta vadītājs negribēja, viņam patika dzīvot bez aizņemšanās. – Jaunsvirlauka laikam realizēja par daudz. Jā, sagrābās par daudz, un tā ir otra galējība. Ja Jaunsvirlauka būtu viena pati, tā būtu nomirusi – esmu par to pārliecināts. Viņiem situācija bija vistrakākā. Jaunsvirlauka Jelgavai par savstarpējiem skolu norēķiniem bija parādā 80 tūkstošu, jo visu gadu nebija maksāts. Valsts kase šo naudu atvelk vienā dienā, un tas ir bankrots. Bet novads, protams, nedaudz nodarot pāri blakus pagastiem, ar kopējo finanšu daudzumu sedza Jaunsvirlaukas parādus, un tagad viss ir kārtībā – pagasts ir izvilkts, un jaunais budžets būs sabalansēts. Jaunsvirlaukai šī nauda netika atņemta vienā dienā, tā varēs parādu atmaksāt pamazām 12 mēnešu laikā. – Vai, piesakoties projektiem, tiek ievērotas visas pagastu intereses? Kā tas tiek nodrošināts?Jā, tiek. Pirmkārt, ņemam vērā finanšu grozu, jo katra pašvaldība drīkst aizņemties no sava budžeta ne vairāk kā 20 procentu. Kopējais aizņēmumu grozs mums ir ļoti mazs – tikai nedaudz virs četriem procentiem. Bet ir vairāki pagasti, piemēram, Jaunsvirlauka, arī Glūda, Kalnciems, kur ir ap 16 procentu. Tur jaunu projektu būs maz. Ja tie pašlaik gribētu kādā lielajā projektā piedalīties un nebūtu novadā, to vairs nevarētu. Bet tagad var, jo kopējais aizņēmumu grozs to ļauj.Visus projektus esam sadalījuši pa kategorijām. ERAF ūdenssaimniecības un kanalizācijas rekonstrukcijas projekti ir ļoti izdevīgi un vajadzīgi, tāpēc tie jārealizē jebkurā gadījumā, pat, ja pagasts ir parādos līdz galvai. Otrs – siltināšanas projekti un ceļi. Tad viss pārējais – saieta nami un tamlīdzīgi, kam piesakāmies, ja nauda paliek pāri. – Kopumā, šķiet, novads, neraugoties uz krīzi, pašlaik neatturas no pieteikšanās dažādos projektos? Jā, jo, kā teicu, aizņēmumu slogs mums ir mazs. Un tie projekti, kurus gatavojam tagad, tiks finansēti no nākamā gada budžeta, kad no ES būs saņemta atpakaļ jau realizēto projektu nauda – par «cukura ceļiem», ūdenssaimniecību rekonstrukciju, siltināšanu un citiem.– Kā, jūsuprāt, iedzīvotāji uztver to, ka vara ir centralizēta? Reformai ir arī mīnusi. Vara attālinās, un, lai gan pārvaldnieks ir uz vietas, darbojas liela birokrātijas mašīna. Mēs gan to nedaudz samazinājām, jo izlēmām daļu lēmumu ļaut pieņemt pagastu pārvaldniekiem. Piemēram, deleģējām viņiem lemt par mazu zemesgabalu nomas līgumu pagarināšanu vai jaunu slēgšanu. Līdz šim nomniekam pārvaldē bija jāraksta iesniegums, pārvaldnieks to nesa uz šejieni, un tad te lēmām. Deputāti sēdēs varēja gulēt, jo viņiem pilnīgi vienalga, vai to zemes gabaliņu iznomā Jānim vai Mildai. Domājam, ko vēl varam deleģēt, taču likums daudz kur prasa domes lēmumus. Bet, piemēram, jaunu nosaukumu piešķiršanu atdalītiem zemesgabaliem vai telpu īres līgumu pagarināšanu vajadzētu deleģēt pārvaldniekiem, un tagad vērtējam, kā tas iespējams.– No vienas puses, tātad ir varas centralizācija, no otras – gribat to dot atpakaļ?Protams. Gribu, lai pārvaldnieks jūtas kā saimnieks savā teritorijā. Ja visi jautājumi tiek risināti šeit, tad jau pārvaldniekam nebūs vairs darba – kam viņš vajadzīgs? – Kā ir ar kopējo darbinieku skaitu administrācijā un pārvaldēs – vai tas pēc novada izveidošanas samazinājies? Ir samazinājies, lai gan pašlaik nevaru pateikt, par cik. Šos datus drīzumā apkoposim un informēsim deputātus, cik katrā pagastā ieekonomēts. Nav noslēpums, ka daži pagasti bija pieņēmuši darbā vairāk cilvēku, nekā vajadzīgs. Tagad tā vairs nav. Samazinājums ir gan reformas, gan krīzes dēļ.– Vai pagastos vajag divus grāmatvežus, ja novada administrācijā ir vesela finanšu nodaļa?Jā, jo visas iestādes palikušas pagastiem. Ir novadi, piemēram, Tukuma, kur kultūras nami, skolas un pārējās iestādes ir zem novada administrācijas. Mums tā nav. – Kāpēc ne?Tad jau pagastos nevajag ne pārvaldnieku, ne pārvaldi. Vispār neko nevajag! Tomēr katrā vietā ir skola, tautas nams, sporta zāle, vēl kāda iestāde, un tās visas darbojas. Turklāt grāmatvedis nav tikai grāmatvedis, bet arī kasieris, nodokļu iekasētājs un varbūt vēl kas. – Vai pārvaldnieki ir pietiekami noslogoti? Latvijā vairāki novadi nolēmuši, ka katram mazajam pagastam pārvaldnieku nevajag, tāpēc samazina viņu skaitu. Jā, Tukums to izdarīja, arī Alūksne rīkojas tāpat. Bet šajos novados katrā pagastā ir 500 – 700 iedzīvotāju, mazāk par tūkstoti. Mums, izņemot Lielplatoni, visos pagastos ir ap 2000 iedzīvotāju. Negribētos pagaidām par to runāt, bet domāju, ka tālākā nākotnē arī mums pārvaldnieku skaits būs jāsamazina. Pēc darba apjoma redzams, ka ne visur viņi ir pietiekami noslogoti. Tas nenozīmē, ka nebūs iedzīvotāju pieņemšanas punktu – tie, protams, paliks ar visiem darbiniekiem, vienkārši pārvaldnieks varētu būt uz diviem pagastiem viens. – Vai iedzīvotājiem ir kaut kas atņemts, ko viņi pagastos vairs nevar izdarīt reformas dēļ?Var visu, vienīgi nevar saņemt dzimtsarakstu pakalpojumus. Kad tehniski būs iespējams, ceram «savilkt» vienā datorprogrammā kopā visu novada informāciju. Lai, piemēram, vircavnieks izziņu varētu saņemt gan Vircavā, gan šeit, Jelgavā. Esam sākuši to darīt ar grāmatvedības programmām, turpināsim ar pārējo sistēmu, lai vienu un to pašu pakalpojumu būtu iespējams saņemt gan pagastā, gan šeit. – Vai tas nenozīmē, ka būs jāpieņem darbā jauni darbinieki? Pašlaik taču Jelgavā novada ēkā speciālisti nenodarbojas ar cilvēku pieņemšanu? Nē, būs vienas pieturas aģentūra, kur pāris darbinieku pieņems iedzīvotājus visos jautājumos. Ar viņu iegūto informāciju varēs strādāt speciālisti pagastos. – Lielai daļai Jelgavas novada deputātu ir amati novada administrācijā. Šķiet, dažkārt tas viņiem liedz iebilst pret vadības piedāvātajiem lēmumiem, jo viņi vienlaikus ir arī jūsu padotie. Nē, mums ir diskusijas, un visi izsaka savas domas. Pozitīvi ir tas, ka tie deputāti, kas šeit strādā, ļoti labi pārzina lietas, par kurām domes sēdēs pieņem lēmumus. Taču kopumā tas nav labākais variants, jo deputātiem jāizstrādā mērķi un uzdevumi, darbiniekiem tie jāpilda. Bet kurš gan grib uzdot sev grūti izpildāmus un nepatīkamus darbus?
