«Pret valsts mēroga projektu es neiešu, bet skaidrs, ka, būvējot ātrgaitas maģistrāli, mana zeme tiktu sačakarēta – ne tur vairs sanāk saimniecība, ne apbūves gabals,» spriež Platones pagasta Apšenieku saimnieks Aivars Kalniņš, caur kura īpašumu ar Jelgavas novada pašvaldības piekrišanu perspektīvā paredzēts būvēt modernu ātrgaitas autoceļu Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene). Valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» atzīst, ka tā būvniecība pagaidām atlikta uz nenoteiktu laiku.
Moderna Rīgas – Jelgava – Lietuvas robeža autoceļa būvi projektēja vēl padomju laikos. Reāli darbi sākās 1991. gadā un noslēdzās 1996. gadā, kad pār Lielupi un Vircavu tika atklāts apvedceļa tilts. Kā atceras pieredzējuši ceļu būvnieki, deviņdesmito gadu sākumā līdzekļu trūkuma dēļ apvedceļš tika ievadīts Miera ielā. Pēc sākotnējās ieceres tam jau tolaik vajadzēja būt novirzītam tālāk apkārt pilsētai – Platones pagasta teritorijā. Platoniekiem savu uzbrauktuvi2006. gadā, kad tika rosināta ideja par moderna autoceļa būvi, sabiedriskajai apspriešanai saistībā ar nepilnus četrus kilometrus garo ceļa posmu no apļa pie Meža kapiem līdz Jelgavas – Meitenes šosejai tika nodoti divi varianti. Attālums starp vienu un otru ieskicēto ceļu ir pāris simti metru. Pirmajā gadījumā tas vairāk skar pilsētas zemi, tuvāk pieiet Romas ielas savrupmāju rajonam, otrajā vairāk zemes zaudētu Platones pagasts. Tā pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis uzskata, ka «lielas traģēdijas» nav, tomēr platonieki pastāv uz to, ka jaunajai maģistrālei jābūt draudzīgākai lauku cilvēkiem. Vajadzētu izbūvēt īpašu uzbrauktuvi, kas būtu svarīgi Platones upes labā krasta iedzīvotājiem, īpaši Apšenieku saimniecībai. «Protams, tas projektu sadārdzina, kam ceļinieki negribēja piekrist,» V.Pogoželškis paskaidro, kāpēc Platones pagasts savulaik nostājās pret to. Jānorāda, ka Apšenieku saimnieks par viņam nelabvēlīgo novada Domes lēmumu uzzināja tikai no «Ziņām».Sanāk tukša papīru cilāšanaValsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Mežapuķe teic, ka pagaidām šo projektu detaļās apspriest nav lielas jēgas, jo valsts līdzekļi šādiem lieliem projektiem tuvākajos trīsdesmit gados nav paredzami un būve netiks īstenota. Sākotnēji Rīgas – Jelgavas autostrāde bija iecerēts kā valsts un privātās partnerības projekts. Arī privāto investoru tam tuvākajā laikā sagaidīt ir maz cerību. Līdzīgi saka Jelgavas novada Domes sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Sauka, piebilstot, ka lielas debates par šo tālas perspektīvas jautājumu nav bijušas arī deputātu vidū. Ja projekts atkal tiks kustināts, būs jārīko jauna sabiedriskā apspriešana, jo Vides pārraudzības valsts biroja pozitīvais atzinums par ātrgaitas autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža derīgs tikai līdz 2011. gada augustam.
