Liene Vīķe, viesnīcas «Jelgava» direktore:Šāds lēmums noteikti dos pozitīvas iezīmes viesnīcu un tūrisma nozares turpmākajai pastāvēšanai. Diemžēl kaitējums, ko PVN palielināšana tai nodarīja, ir ļoti liels. Nodokļa palielināšana par 16 procentiem bija ļoti dramatisks kaitējums, kas daudzas Latvijas viesnīcas noveda līdz bankrotam, un saimnieki tās joprojām cenšas pārdot. Par laimi, mēs šo slogu spējām iznest uz saviem pleciem tā, lai neciestu klienti, respektīvi, uz nodokļa paaugstināšanas rēķina cenas necēlām un klientus nezaudējām. Ja valdība atgrieztos pie piecu procentu PVN, mums būtu iespēja veicināt viesnīcas attīstību, uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Par šādu valdības lēmumu tikai priecātos.
Mirdza Feldmane, viesu nama «Zaļie atvari» īpašniece:PVN samazināšana noteikti būtu liels atspaids tad, ja būtu klienti un šī nozare būtu dzīvotspējīga. Tagad tā tāda nav, jo cilvēku pirktspēja pēdējā gada laikā ievērojami kritusies. Piekrītu, ka treknajos gados cenas viesu namos un atpūtas bāzēs bija nesamērīgi augstas. Tad 21 procenta pievienotās vērtības nodoklis sevi attaisnotu, bet šodien, kad cilvēkiem nav naudas un viesu nami ir tukši, nodokļa paaugstināšana nozarei tikai kaitējusi un nesusi zaudējumus. Daudzi saimnieki paņēmuši kredītus un līdz ar to faktiski parakstījušies zem «nāves sprieduma». Diezin vai PVN samazināšana šogad situāciju tūrisma nozarē mainīs uz labo pusi.
Tabita Šķerberga Jelgavas novada domes tūrisma speciālist:Manuprāt, neiespējami nodalīt, cik lielus zaudējumus viesnīcniekiem radīja nodokļu palielinājums no 2009. gada 1. janvāra un cik klientu trūkums, kas krasi kļuva manāms tieši šajā laikā. Taču no četrām viesnīcām, trīs moteļiem, 12 viesu mājām un trīs jauniešu mītnēm, kas atrodas Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados, pērn slēgtas tikai divas viesu mājas. Tātad pārējie vairāk vai mazāk sekmīgi strādā un gaida labākus laikus. Esmu novērojusi, ka vairāk veicas tiem, kuriem līdzās naktsmītnēm ir vēl kāds bizness – pirts, bērnu rotaļu laukums un tamlīdzīgi. Cerams, ka, samazinot nodokļus, šis bizness attīstīsies straujāk, taču domāju, ka mūsu pusē to pozitīvi ietekmēs arī tāds faktors kā Tūrisma informācijas centra pārvietošana uz krietni pievilcīgāku vietu – Trīsvienības baznīcas torni. Jāpiebilst, ka ārzemju tūristi (apmēram puse no kopējā tūristu skaita) pie mums pārsvarā brauc no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Taču pērn gadījušies arī tāli viesi – no Austrālijas, Jaunzēlandes, Japānas un ASV.
