Lielākā daļa Jelgavas skatītāju pieradusi pie realitātē iezemētas mākslas, kaut arī izstādēs mūsu pilsētā abstrakcijas līmenis dažkārt ir parādījies pietiekami dziļš. Galerija «Suņa taka» piedāvā kaut ko krietni atšķirīgāku un savdabīgāku – gleznotāja un dizainera Vernera Lazdāna skatījumu.Mākslinieku varam uzskatīt par mūsu novadnieku – viņš bērnību un lielu daļu jaunības pavadījis pie vecātēva Elejā. Šobrīd V.Lazdāns ir vīrietis brieduma vecumā: septembrī svinēs 45 šai saulē nodzīvotos gadus, taču kā gleznotājs viņš ir jauns – tikai 2008. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru glezniecībā Roberta Muža vadībā.V.Lazdāns ir ekspresīvs gleznotājs, kuram viens no būtiskākajiem izteiksmes līdzekļiem ir rokas vēziens maksimālas koncentrācijas brīdī. Tas lielā mērā patapināts no pirmajiem viņa pedagogiem Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes, kuriem arī žests ir darba gleznieciskās uzbūves pamatā. Tomēr atšķirībā no skolotājiem V.Lazdāns vairāk glezno kādus iztēlē ieraudzītus tēlus. Mūsu ciemiņa māksla rodas zemapziņas slāņos, ko skatām viņa pirmajā ārpus Rīgas sarīkotajā izstādē (galvaspilsētā gan gleznotājam bijuši divi solo priekšnesumi). Nevar teikt, ka šie mākslinieka redzējumi būtu skatīti vīzijās vai, pasarg’ Dievs, halucinācijās. Izejas punkts tomēr ir novērojami dabā. Kāds priekšmets vai detaļa var ierosināt gleznotāja fantāziju, sasaistīt ar kādu cilvēku vai emociju, kā rezultātā top šie savdabīgie tēli, cilvēciskotas būtnes. Tās kā teju vai rēgi izmirst no neitrāla gleznas fona un mums tuvojas. Tiesa, pirmajā mirklī šie tēli, kas atgādina monstrus no zemas kultūras zīmē radītajām amerikāņu filmām vai grāmatām, kuras tik dāsni mums piedāvā «kultūras tirgotāji», var mazliet atgrūst. Tomēr vērīgs vai nesteidzīgs skatītājs pamazām sapazīsies ar V.Lazdāna zemapziņas pasaulē ieraudzītajiem sēņu vīriņiem vai būtni, kas dzimusi no kaula, un sadraudzēsies. Tāpēc arī izstādei dots nosaukums «Draugi».Līdzīgus tēlus glezno arī visai skandalozais mākslinieks Kristiāns Brekte, kurš mēdz tīši kaitināt skatītājus, izraisīdams negatīvas emocijas. V.Lazdāna tēli ir nesalīdzināmi labestīgāki, pat brīžiem liekas, ka tie ir nelaimīgi, dzīves ievainoti, pilni sāpju. Tiem ir labas, siltas acis, kas tik vērīgi un atklāti veras pasaulē, lūdzot sapratni un līdzcietību.Nomierinošu iespaidu palīdz radīt arī samtainās krāsas, labi noskaņotie tonālie salikumi. Var pat rasties iespaids, ka V.Lazdāns glezno tikai ar pāris krāsām, vien šur tur pamirdzinot spilgtākus toņus. No viņa darbiem staro rāms miers un apcerīgums. Labākie darbi vēsta arī par monumentālista dotumiem.
