Ap simt politiski represēto apvienības «Staburadze» dalībnieku un citi vecāku gadu ļaudis vakar pulcējās pie piemiņas akmens Pārlielupē, kur pēc kara atradās ieslodzīto nometne ešelonu formēšanai, nosūtot uz soda nometnēm Krievijā.
«1945.gada 28.janvārī mans tēvs, Jelgavas dzelzceļnieks, saņēma pavēsti par ierašanos policijas iecirknī. Būdams labticīgs cilvēks, viņš aizgāja un no soda nometnes Krievijā atgriezās tikai pēc pieciem gadiem,» stāstīja mežciemnieks Pēteris Baranovskis, kurš kā katru gadu bija atnācis pie pieminekļa ar ziediem. Viņš piebilda, ka pirmajos gados pēc valsts neatkarības atjaunošanas komunistiskā terora upuru pieminētāju bija daudzkārt vairāk.«Manuprāt, 1945.gada represiju jautājumā cilvēkiem pieņemamā laikā vajadzētu sarīkot konferenci, kur šīs lietas kompetenti izrunāt. Sanākt kā šoreiz darbdienas vidū daudziem ir problemātiski,» teica sabiedriski aktīvais leģionārs Aldis Hartmanis. Pēc viņa atziņas, jābūt ne tikai laikabiedru liecībām, bet arī dokumentiem, kas pierāda padomju okupācijas nežēlību, kuras sekas, zaudējot izdarīgus un uzņēmīgus cilvēkus, jūtamas vēl tagad. Klātesošos uzrunāja arī Jelgavas pilsētas un novada domju priekšsēdētāji.
