Piedāvā darbu apbedīšanas pakalpojumu biroja vadītājam – tā sludinājumā vēsta SIA «Kulk», kas līdz šim vairāk gan pazīstams ar rosīšanos ceļu būvē, viesnīcu un pilsētas sakopšanas biznesā. Ja atradīsim labu biroja vadītāju, varbūt pievērsīsimies bēru rīkošanai, saka uzņēmuma vadība. Citi Jelgavā strādājošie apbedītāji šo vēsti uztver ar satraukumu par konkurences palielināšanos, jo jau patlaban par «klientiem» esot asa cīņa, kurā iesaistījušās arī baznīcas.
«Kādreiz, kad vēl bijām pašvaldības uzņēmums, ar apbedīšanas pakalpojumiem jau nodarbojāmies,» uz jautājumu, kāpēc nolēmuši sākt strādāt šajā nozarē, atbild SIA «Kulk» valdes locekle un finanšu direktore Eva Melbārde. Viņa uzsver, ka bēru rīkošana pašlaik ir tikai ideju līmenī: «Ja atradīsim labu speciālistu, tad domāsim.» Uzņēmuma vadības pārstāve teic, ka viens no plusiem, kas palīdzētu konkurēt ar citiem apbedītājiem, ir savā laikā izveidotā galdniecība. Tagad tās daļu īrē kāds zārcinieks, kura gatavotos šķirstus bēru rīkotāji pērkot par lētu naudu, bet aizgājēja tuviniekiem par tiem pieprasot divkārt augstāku cenu. Apkopojot visu apbedīšanas pakalpojumu kompleksu, «Kulk» varētu kļūt par Jelgavā sesto bēru rīkošanas uzņēmumu. Var cerēt uz slikti strādājošo klientiemMirušie bija, ir un vienmēr būs, tāpēc arī krīzes laikos apbedīšanas jomā darāmā netrūkst, atzīst SIA «Velis-A» vadītājs Aldis Knāviņš. «Jebkurā jomā ir brīva niša, ja kāds šo darbu veic labāk par esošajiem,» viņš vērtē. «Kulk», viņaprāt, var cerēt tikai uz sliktāk strādājošajiem uzņēmējiem, pie kuriem klienti vīlušies un turpmāk bēru pakalpojumus meklētu citviet. Bet, ja labu biroja vadītāju grib dabūt par minimālo algu un mirušos uz kapsētu vest ar automašīnu GAZ, tad diez vai kas sanākšot. No konkurences A.Knāviņš nebaidoties, jo arī pašlaik viņam darāmā pietiekot, kaut šajā jomā Jelgavā strādā piecas firmas un apbedīšanas biznesam pastiprināti pievērsušās baznīcas. Par «Kulk» nodomiem satraukumu neizrāda arī SIA «Kapu saimnieks» īpašnieks Jānis Lauva, kura pērn atklāto jauno morgu jelgavnieki vērtē dažādi. Pēc televīzijā parādītā sižeta, kur kaimiņu uzņēmējs sūdzējās par apbedītāja darbu, pie J.Lauvas ieradušies vismaz piecu kontrolējošo iestāžu pārstāvji, bet pārkāpumi nav atklāti. J.Lauva teic, ka morgs zināmā mērā garantē noteiktu klientu loku. «Ja nelaiķis nonācis manā morgā, ir lielākas iespējas, ka tuvinieki šeit izvēlēsies saņemt arī citus bēru pakalpojumus,» viņš saka. Jauna biroja atvēršana klientus varot atņemt tiem apbedītājiem, kam nav savas saldētavas. No aptuveni 1400 gada laikā pilsētā un abos novados mirušajiem kāds tūkstotis nelaiķu nonāk morgos, arī tie, kas mūžībā aiziet Jelgavas slimnīcā.Baznīcas noliedz, ka pelna ar bērēmJelgavas Romas katoļu draudzes priesteris Viktors Siļčonoks «Ziņām» apgalvo, ka ar aģitāciju bērēs izmantot baznīcas pakalpojumus nenodarbojas, taču atzīst, ka «kristieša pienākums ir mirušo izvadīt ar kristīgām tradīcijām». Arī šīs baznīcas interneta lappusē www.catholic.lv skaidri pausta norāde: «Rīkojiet kristīgas bēres! Kad priesteris piedalās bērēs, viņš ir vienīgais bēru vadītājs. Izvadot ticīgos ar priesteri, laicīgie pavadītāji nevar aktīvi piedalīties. Vēlams, lai arī muzikālais pavadījums būtu no baznīcas.» Turpat arī teikts, ka atvadās izmantojamas baznīcā iegādātās sveces, turklāt «ir labi, ja bērēs muzicē draudzes ērģelnieks, nevis kādi nolīgti spēlētāji, kas dzied nekristīgas tautasdziesmas».Ar katoļu priestera līdzdalību apglabā ap divsimt mirušo gadā, atzīst V.Siļčonoks, gan piebilstot, ka no baznīcas izvadīt jebkuru katoļticīgo neļauj – tikai aktīvākos draudzes locekļus, piemēram, koristus. Gan katoļu, gan luterāņu baznīcā par atvadu pasākumu konkrētu naudas summu neprasot, tas esot brīvprātīgs tuvinieku ziedojums. Arī Jelgavas Sv.Annas draudzes mācītājs Aivars Gusevs uzsver: «No manas mutes nevienā dievkalpojumā draudze nav dzirdējusi, ka es aicinātu atvadu brīdī izvēlēties baznīcas pakalpojumus.» Trīs mēnešu laikā, kopš A.Gusevs kalpo Jelgavā, viņš izvadījis deviņus aizgājējus.Pavisam konkrēts bēru rīkošanas cenrādis ir pareizticīgajai baznīcai, taču sabiedrībai to atklāt tā nevēlas. «Neredzu iemeslu, kāpēc mums būtu publiski jārunā par naudas summām,» noteica Jelgavas Sv.Simeona un Sv.Annas pareizticīgo katedrāles pārstāve Marija.
