No septiņiem Jelgavas novada uzņēmējiem, kam EM piešķīrusi elektrības ražošanas kvotas, vistuvāk gāzes ieguvei pašlaik ir vien divi. Pārējie licenču saņēmēji līdz būvniecībai nav tikuši, liecina Latvijas Biogāzes asociācijas informācija. Diemžēl paši uzņēmēji par savām iecerēm publiski runā nelabprāt, taisnojoties, ka plašāk ko varēšot teikt, kad jau iegūs biogāzi. Asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš neslēpj, ka no 60 potenciālajiem ražotājiem, kam valsts pēdējos divos gados izsniegusi atļauju ražotni celt, līdz šā gada beigām līdz biogāzes ieguvei varētu tikt nepilni desmit. «Biogāzes ražošana ir par pamatu tam, lai Latvija 2020. gadā izpildītu Eiropas Savienības nosacījumu, proti, no atjaunojamajiem energoresursiem saražot 40 procentu no kopējā enerģijas patēriņa,» «Ziņām» saka ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins. Patlaban Latvija «zaļā veidā» iegūst vien 25 procentus, un lielāko daļu veido hidroelektrostacijās saražotā elektroenerģija. Galvenais ministrijas optimistiskā plāna bremzētājs var izrādīties bankas, kas uzņēmējiem nedod vai pavisam kūtri izsniedz kredītus ražotņu būvei.Patlaban lielā mērā esam atkarīgi no kaimiņu energoresursiem. Latvijā 100 procentu patērētās gāzes ir imports no Krievijas, no šīs valsts tiek ievesta arī lielākā daļa degvielas, ko izmanto automašīnu dzinējos. Ik gadu apmēram 1,7 miljardus kubikmetru dabasgāzes Latvija importē no Krievijas, kas naudas izteiksmē, pēc vairumtirdzniecības iepirkuma cenām, ir vairāk nekā 200 miljoni latu, bet pēc cenām, kādas maksā gāzes patērētāji, – līdz pat 400 miljoniem.K.Olšteins uzsver, ka elektroenerģijas ražošana būtiski uzlabotu Latvijas energoneatkarību. Taču A.Kārkliņš viņam nepiekrīt, jo vismaz tuvākajos gados biogāzi nespēsim saražot ne tuvu tādos apjomos.
