Zemgales reģiona zemniekiem, kas saimnieko vides jutīgajās teritorijās, tradicionāli līdz 15. maijam Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) jāiesniedz mēslošanas plāni. To neatņemama sastāvdaļa ir informācija par augšņu agroķīmisko izpēti, kas jāveic ik pēc pieciem gadiem. Lauksaimniekiem jāielāgo, ka ar 1. februāri augšņu izpēti vairs neveic Agroķīmisko pētījumu centrs, bet gan VAAD.
Mēslošanas plāns ir obligāts kādreizējo Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Rīgas rajonu zemniekiem, jo viņi saimnieko tā dēvētajās vides jutīgajās teritorijās – no tām ar nitrātiem tiek piesārņoti upju baseini un tālāk – jūra. Lai mazinātu vides piesārņojuma riskus, Zemgales reģionā radīti nosacījumi saimniekošanai, un viens no tiem ir obligāts noteikums ik gadu zemniekiem gatavot mēslošanas plānus. Tos iesniedz VAAD lauksaimnieki, kam labību platības pārsniedz 20 hektāru, kā arī augļu un dārzeņu audzētāji, kas saimnieko vismaz četros hektāros. Pašlaik Zemkopības ministrija veic grozījumus noteikumos, kuros paredzēts arī termiņš par augšņu agroķīmiskās izpētes datu derīgumu. Tagad tie ir pieci gadi, tādēļ pēc šā laika zemniekam augšņu izpēte jāveic no jauna. Grozījumi paredz, ka turpmāk termiņš būs seši gadi, jo augsnes reakcija, organiskās vielas saturs un barības elementu bāze tik strauji nemainoties. Pagaidām gan tas paliek pieci gadi, un ar februāri augšņu izpēte ir VAAD speciālistu pārziņā, astoņi no viņiem veic lauku izpētes darbus un vēl tikpat strādā laboratorijās. VAAD Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle skaidro, ka ar šo gadu augšņu izpētei vairs nav paredzēts valsts atbalsts. Rēķinot vidējās izmaksas, ap 500 hektāru kartēšana izmaksātu vidēji 3,7 latus uz hektāru. Paraugu ņemšana izmaksā ap 45 procentiem, bet pārējo veido agroķīmisko analīzes, rezultātu izvērtēšana un karšu izgatavošana. Tādējādi zemniekiem jārēķinās, ka 500 hektāru izpēte prasīs nepilnus 2000 latus. Cenas gan varot atšķirties, ņemot vērā augsnes viendabīgumu (līdz ar to paraugu skaitu) un platību. S.Rulle vērš uzmanību, ka zemniekiem būtu savlaicīgi jāpiesakās analīzēm, jo viens darbinieks dienas laikā var noņemt paraugus no, maksimums, 50 hektāriem. Svarīgi, lai augšņu izpēte būtu veikta un dati iegūti jau līdz minerālmēslu sējai, jo agroķīmiskās analīzes ir zemnieku, nevis valsts ieguvums. Tādējādi laukos jālieto mazākas minerālmēslu devas un lauksaimnieks var ieekonomēt vairāk, nekā iztērējis par augšņu analīzēm. VAAD sola, ka šogad zemnieki izpētes datus varēs saņemt arī elektroniskā formā.
