Jelgavas tiesa uz 17.martu pārcēlusi šodien plānoto krimināllietu, kurā par aizturēta pensionāra piekaušanu līdz nāvei apsūdzēts bijušais Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieks Endijs Maļinovskis, bet par nolaidību – ekipāžas vecākais Vladimirs Laščenkovs. Sēdes pārcelšanas iemesls ir atsevišķu tās dalībnieku nespēja ierasties šodienas sēdē veselības stāvokļa dēļ.
Kā iepriekš jau ziņots šo lietu skatīja 8.decembrī, kad abi apsūdzētie, liecinot sēdē, mainīja savas liecības, noliedzot savu vainu. Nākamajā sēdes laikā februārī šajā lietā notiks debates.Gan E.Maļinovskis, gan V.Laščenkovs, kas iepriekš pēc nopratināšanas policijā bija parakstījuši labprātīgu atzīšanos nodarītajā, mainīja savu liecību, atsakoties no agrākās atzīšanās, un savu vainu noliedza. Abi minēja, ka iepriekš esot atzinušies, jo Valsts policijas izmeklētājs viņus esot morāli piespiedis.Uz prokurores jautājumu, kāpēc nopratināšanu policijā apsūdzētie neapstrīdēja līdz tiesai, kaut abi bija brīvībā, apsūdzētie līdzīgi centās pamatot, ka viņi domājuši, ka viņiem neviens neticētu, ja viņi vainotu policiju, kas likusi viņiem liecināt pret sevi.Abi apsūdzētie līdzīgā veidā daļēji atzina savu vainu vien dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Abās apsūdzības epizodēs 2007.gadā neviens neesot ticis piekauts. Bijušie policisti liecināja, ka aizturētos vīriešus pirmajā gadījumā aizveduši uz lidlauku, otrajā gadījumā – uz pļavu 6.līnijā, kur abos gadījumos tos vienkārši pametuši.Maļinovskis atzina, ka otrajā gadījumā tikai vienam no vīriešiem ar steku iesitis pa roku un pa pēcpusi, jo tas atteicies izkāpt no mašīnas. Pirmajā gadījumā steka līdzi nebija. Iereibušo vīru aizturēšanas vietās nevienam pāri nav darīts. Viņi aizvesti uz pilsētas nomali, jo nenosauca savas adreses.Apsūdzētie atzina, ka jūtas vainīgi tajā, ka iereibušos vīrus abos gadījumos veduši uz nomali, tā vietā, lai tos ievietotu atskurbtuvē. Taču izvēli neievietot atskurbtuvē abi līdzīgi motivēja ar atrunu, ka atskurbtuves dežurants it kā parasti rājoties, ka tā pārpildīta, un dusmojoties par jaunu klientu atvešanu.Iepriekšējās vaļsirdīgās atzīšanās valsts policijas darbinieki it kā esot izspieduši piedraudot, ka abiem būšot jāpaliek apcietinājumā līdz tiesai. Vēlāk, pie atkārtotas nopratināšanas, nolēmuši sākotnējās liecības nemainīt, jo domājuši, ka viņiem neticēšot. Kāpēc tikai pēc diviem gadiem, liecinot tiesā, apsūdzētie pēkšņi izdomājuši atzīt piespiešanu un noliegt sākotnējās liecības, neizmantojot iespējas apstrīdēt policijas veikto izmeklēšanu, – to abi spēja izskaidrot vien ar apjukumu un it kā savu tiesību nezināšanu.Vienu pazudušo liecinieku joprojām nav izdevies atrast arī policijas meklēšanā.Saistībā ar to, ka abi apsūdzētie noliedza savu atzīšanos un mainīja liecības, prokurore lūdza pārtraukumu pirms debatēm.
