Pēc ziemas sesijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) studijas pārtraukuši vai beiguši 327 pilna laika un 420 nepilna laika pamatstudiju, kā arī 129 pilna laika un 62 nepilna laika maģistrantūras studenti. Aptaujātie mācību spēki atbirumu vērtē kā pieciešamu. Tomēr diezgan asi jūtams ekonomiskās krīzes iespaids. Vairāk bažas rada nepilna laika maģistrantu atbirums, kas ir apmēram ceturtā daļa no kopskaita.
Divdesmit deviņu gadus vecais agronoms Jānis Krainis strādā Zemkopības ministrijā. LLU Lauksaimniecības fakultāte viņam devusi iespēju iegūt bakalaura grādu un specialitātei atbilstošu amatu. Tūlīt pēc bakalaura studijām 2006. gadā Jānis sāka studēt maģistrantūrā. Šīs mācības viņam gan ievilkušās, un nupat Jānis «mūžīgā studenta» statusu pārtraucis, jo ministrijā, samazinot darbinieku skaitu, viņa darba apjoms ir audzis un studijām trūkst laika. Sakarā ar krīzi alga samazinājusies uz pusi. Šādā situācijā mācību maksa astoņsimt latu gadā Jānim šķiet pārāk augsta. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc studijas maģistrantūrā viņš nav atstājis pusratā, bet gan pārtraucis līdz piemērotākam laikam. Profesore Ina Alsiņa cer, ka Jānis atgriezīsies, kaut gan studiju pārtraukums, protams, ir nevēlams. Nožēlo vieglprātībuRunājot par pamatstudiju studentiem, Lauksaimniecības fakultātes dekāni Dainu Kairišu uztrauc nevis pirmkursnieki, kas parasti pēc ziemas sesijas veido lielāko atkritēju daļu, bet gan studiju programmas «Uzņemējdarbība lauksaimniecībā» otrā kursa audzēkņi. «Salīdzinājumā ar pirmo kursu otrajā vairāk parādās specifiski priekšmeti, kuru apguvē nepieciešams sistemātisks patstāvīgais darbs bibliotēkā, un to viens otrs nesaprot,» atzīst dekāne. Lielākais klupšanas akmens izrādījies priekšmets «Augsne un agroķīmija» – sekmību tajā zaudējusi puse no divdesmit studentiem. Pasniedzēja Ināra Līpenīte teic, ka nu jau viens otrs nožēlo savu vieglprātību, kas tagad jākompensē ar mācību maksu par otro semestri sešsimt latu apmērā, jo nesekmīgie studenti valsts budžeta vietās netiek atstāti. Šīs grupas sekmīgais students Gints Jogurs uzskata, ka katram pašam jāatbild gan par saviem darbiem, gan arī nolaidību. Studijas, viņaprāt, esot dzīvei noderīgas, ko pierāda fakts, ka lielākā daļa nesekmīgo nav pametuši augstskolu. Tomēr atbirums lauksaimniekiem ir 56 studenti. Veterinārmediķos budžeta vietu vēl pietiekVeterinārmedicīnas fakultātē no septiņdesmit septembrī uzņemtajiem pirmkursniekiem mācības turpina piecdesmit. Pārējie divdesmit (atbirums fakultātē ir 31 students) atzinuši, ka veterinārmedicīna nav viņiem vai arī ka studijām nav gatavi. Kā stāsta dekāns Gunārs Pētersons, starp otrajiem gadoties arī tādi, kas pēc gada, piemēram, samācījušies ķīmiju, fakultātē atgriežas. Visi sekmīgie (to vidū arī pirmā semestra maksas studenti) tikuši budžeta vietās, kuru skaits šajā mācību gadā veterinārmediķiem palielināts no 200 līdz 206. Lai arī pašlaik divas budžeta vietas ir «liekas» (sekmīgi ir 204 veterinārmedicīnas studenti), pēc dekāna domām, nākamajā mācību gadā varētu rasties situācija, ka ne visiem sekmīgajiem to pietiks. Sekmīgajiem studentiem budžeta vietu pietrūkst lielākajās fakultātēs – lauku inženieros un ekonomistos. Docents Kārlis Siļķe atzīst, ka situācija vairākiem studentiem nav patīkama un būtu sāpīgi šķirties naudas trūkuma dēļ. Augstskolā finanšu saistību neizpildes dēļ šā mācību gada otrajā semestrī atskaitīti 33 pilna laika un 125 nepilna laika studenti.
