Jānis Ķusis, LLU asociētais profesors:Jautājumam ir divas puses. Sabiedrībā tas ir nepopulārs solis, jo kuram tad gribas, lai no viņa naudas vēl tiktu maksāts partijām. No otras puses – valstiski to droši vien vajadzētu. Daudzviet Eiropā tādā veidā tiek mazināta politiķu atkarība no naudas maisiem. Taču es īsti neticu, ka Latvijā šāds lēmums mazinās korupciju un tirgošanos par amatiem ar lielām algām, no kurām pēc tam tiek ziedots atpakaļ partijām. Finansēšana no valsts kases nozīmētu ierobežot ziedojumus politiskajai reklāmai, bet iepriekšējās vēlēšanas parādīja, ka partijas meklē un atrod apkārtceļus, lai šo naudas apjomu palielinātu. Bet no sodītajiem daļa joprojām naudu nav atmaksājusi. Ar pareizu administrēšanu un saukšanu pie atbildības droši vien partiju finansēšana no valsts budžeta mērķi sasniegtu, taču jautājums arī, vai tik smagā finansiālajā situācijā ir piemērots brīdis to darīt un varbūt finansējums pašlaik vairāk vajadzīgs kur citur. To darīt vajadzēja jau sen, bet, ja tas nav noticis, varbūt vēl mazliet jāpagaida.
Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece:Sadarbībā ar KNAB un Valsts kanceleju, sabiedrību par atklātību «Delna» un sabiedriskās politikas centru «Providus» izstrādāto Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu mērķis ir samazināt partiju atkarību no ziedotājiem, mazināt nelikumīgu finansēšanu un paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti, lai risinātu partiju finansēšanas problēmas. Partijām tiks nodrošināta iespēja daļēji segt savas administratīvās izmaksas un kļūt profesionālākām. Tās varēs apmaksāt pašus nepieciešamākos ikdienas izdevumus – atalgojumu darbiniekiem, partijas biroja uzturēšanu, kā arī izdevumus par valsts noteikto pienākumu pildīšanu.Ikgadēja valsts finansējuma ieviešana veicinās partiju konkurenci, dodot iespēju arī tām, kuras nav iekļuvušas Saeimā, tomēr saņēmušas ievērojamu vēlētāju balsu skaitu (divus procentus), sekmīgi funkcionēt apstākļos, kad strauji samazinās ienākumu apjoms. Noteikti arī gadījumi, kad valsts budžeta finansējumu partijai nepiešķir vai pārtrauc, vai aptur tā izmaksu. Noteikta arī valsts budžeta finansējuma izlietošanas kārtība, un paredzēta atbildība par šo noteikumu neievērošanu, kas motivēs partijas iesaistīties godīgā cīņā par iekļūšanu Saeimā.
Vilis Ļevčenoks, ZZS Jelgavas nodaļas vadītājs:Ziedojumu ierobežošana un partiju finansēšana no valsts budžeta neliegs tām piesaistīt papildu naudu savām priekšvēlēšanu kampaņām, piemēram, ar trešo personu starpniecību. Nepasargās arī no savu cilvēku likšanas amatos, jo ziedojumi nav vienīgais ieguldījums partijā, par ko tā pēc tikšanas pie varas cilvēku šādā veidā novērtē. Risinājums būtu ar likumu samazināt atļauto ziedojumu griestus un novērst visas iespējas meklēt apkārtceļus papildu līdzekļiem kampaņām.
