«15, 16 gadus vecos jauniešus šī lieta interesē, jo tā būs viņu dzīve,» par to, kā no sarunām vides pulciņā nonākuši līdz idejai vākt parakstus pret ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Jelgavas novadā, stāsta Sesavas pagasta bioloģijas skolotāja Guna Māliņa. Paredzams, ka nākamnedēļ Jelgavas novada Dome lems par sabiedriskās apspriešanas sākumu, bet pirms tam apņēmusies uzklausīt zinātnieku viedokli par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) plusiem un mīnusiem.
Sesavnieki bijuši visai aktīvi viedokļa paudēji – ciemata centrā vien skolēni savākuši 92 parakstus par to, lai novadā liegtu audzēt ģenētiski modificētus augus. G.Māliņa teic, ka daļa atteikušies parakstīties, jo nav kategoriski pret šo potenciālo jaunieviesumu laukos, taču daudziem par to neesot nekādas skaidrības. «Protams, ar ĢMO audzēšanu var vairāk nopelnīt, un Jelgavas novada lielajiem zemniekiem tas būtu izdevīgi, taču vai šī nauda ir tā vērta? Vai ekonomiskais ieguvums ir vienīgais, par ko jādomā?» skolotāja neslēpj personīgo viedokli. Citur lemšana bijusi karstaTo, ka lēmums – aizliegt vai ne – nebūs viegls, varēja spriest pēc diskusijām novada Domes komiteju sēdē. Galu galā deputāti vienojās, ka nākamajā Domes sēdē varētu tikt nodots sabiedriskajai apspriešanai pašvaldības nodoms noteikt novadu par teritoriju, kas brīva no ĢMO. Deputāts Aivars Naglis pauda viedokli, ka pašvaldība šādu lēmumu vēl nav gatava pieņemt, savukārt viņa kolēģis zemnieks Juris Lavenieks aicināja ņemt vērā daudzu ES zinātnieku nostāju par ĢMO nekaitīgumu un piebilda, ka jau tagad ēdam tādu pārtiku.pirms nākamās sēdes deputātiem un citiem interesentiem ĢMO būtību skaidrošot kāda zinātniece. Tā novads vēlas iegūt pamatotāku viedokli, jo citās pašvaldībās, kas par šo lietu jau lēmušas, gājis karsti. Novada priekšsēdis Ziedonis Caune sacīja, ka Vecumniekos pat sanākusi «klope», proti, zemnieki ar atšķirīgiem viedokļiem sēdes laikā sakāvušies. Vienota viedokļa nav«Ziņas» jau rakstīja, ka patlaban aptuveni desmit pašvaldību saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai savā administratīvajā teritorijā. Vēl vairāki desmiti pieteikumi esot dažādās attīstības fāzēs un drīzumā Latvijas kartē no ĢMO brīvu teritoriju kļūs vairāk. Jāpiebilst, ka par nodomu aizliegt šādu augu audzēšanu paziņojuši arī kaimiņos esošie Ozolnieku un Rundāles novadi.Latvijā pagaidām ĢMO netiek audzēti, taču pasaulē starp izplatītākajiem līdztekus sojai, kartupeļiem un kukurūzai ir Jelgavas novadā daudz audzētie rapši. ĢMO ieguvumi ir iespēja, izmainot ģenētisko struktūru, uzlabot kultūraugu ražas un palielināt to izturību pret kaitēkļiem un slimībām. Lai gan zinātnieki norāda, ka iedzīvotāju vidū valda visai liela tumsonība par ĢMO it kā radītajām sekām, vienota viedokļa, kāda varētu būt ĢMO ietekme uz vidi un cilvēku organismu, zinātnieku vidū nav.
