Blankenfeldes muiža jau gatavojas dārza svētkiem.
Pagājuši divi gadi, kā Blankenfeldes muižā saimnieko viesnīcu un SPA biznesa uzņēmums «JVB». Tajā apvienojušies trīs latviešu uzņēmēji – Valdis Jākobsons, Latvijas lielākā zāļu ražotāja akciju sabiedrības «Grindeks» dibinātājs un agrākais vadītājs, kā arī Kintija Veisa un Guntis Belēvičs, uzņēmēji farmācijas biznesā. Pirms pieciem gadiem G.Belēvičs Blankenfeldes muižu nopirka no baroneses Adelīnas fon Bernevicas, kas savukārt 1998. gadā to atpirka no Latvijas valsts, kas muižu 1920. gadā nacionalizēja. Kungu mājai šīfera jumtsBaronese bija iecerējusi atjaunot Blankenfeldei vecās Hānu dzimtas slavu. Taču, kā atceras agrākā muižas pārvaldniece Milija Zīberte, šīs cerības nepiepildījās birokrātisku šķēršļu dēļ. Proti, Blankenfelde atrodas pie pašas Lietuvas robežas (baronu kapi – tikai simts metru atstatu). Saskaņā ar Latvijas likumiem ārzemniekiem pierobežas joslā nav atļauts uz sava vārda īpašumus nostiprināt zemesgrāmatā. Tā Latvijai lojāls cilvēks, kas šeit bija gatavs ieguldīt līdzekļus un kuram dārgas ir savas dzimtas saknes, no Jelgavas rajona aizgāja prom. Šķita, ka Blankenfeldes muižas kungu māja vēl ilgi paliks zem kolhozu laika šīfera jumta. Taču, kopš muižu apsaimnieko «JVB», pozitīvas izmaiņas ir acīmredzamas. Kā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietniece Kintija Veisa, SPA skaistumkopšanas un veselības uzlabošanas bizness Blankenfeldē tuvākajā laikā gan vēl attīstīts netiks. Tam būtu vajadzīgs uzbūvēt atsevišķu modernu ēku, kuru nākotnē plānots paslēpt muižas parka kokos. Labi sāktsDivos gados muižas apkārtnē izcirsti krūmi, iztīrīti dīķi, uzmūrēta sēta un pamazām atjaunojas arī muižas ēkas. Jau rudens pusē iecerēts sākt staļļa pārbūvi par viesnīcu, kurā būšot apmēram divdesmit numuru. Īpašiem luksusnumuriem paredzēts kungu mājas otrais stāvs. Kā atzīst arhitekts Aldis Polis, sākts ir labi. Cik strauji Blankenfeldes atjaunošana un pārbūve turpināsies? To, kā atzīst V.Jākobsons, nevarot droši prognozēt. «Dzīve ir dzīve, taču pie šīs lietas esmu ķēries nopietni un vispār neesmu radis kaut ko darīt pa roku galam,» teic uzņēmējs. Vismaz reizi nedēļā viņš ierodas Blankenfeldē un pats pārliecinās, kā veicas muižas atjaunošanas darbi. Pagājušajā nedēļā komisija pieņēma 270 metru dziļās artēziskās akas namiņu. Tāda oriģināli muižā nav bijis, taču arhitektoniski ēka iekļaujas muižas ansamblī un, šķiet, harmonē ar tējas namiņu pagalma pretējā pusē. Luijs XVIII, Bīnemanis, JēgersKas šo septiņdesmit divus gadus veco vīru, kurš četrdesmit gadu izcili darbojies farmācijā un biznesā, rosinājis pievērsties Blankenfeldes muižai? Tiešu atbildi viņš nesniedz. Taču var just, ka piesaista lauku klusums, miers, muižas ansamblis, kas veido noslēgtu teritoriju un jaunākos laikos nav pabojāts, piebūvējot kaut ko klāt (beidzamo simts gadu laikā visilgāk tur atradies psihoneiroloģisko slimnieku pansionāts). V.Jākobsons labprāt runā par muižas vēsturisko pusi. Pirmkārt, 1804./1805. gadā Blankenfeldē dažus mēnešus ar savu galmu uzturējies revolucionārās tautas padzītais Francijas karalis Luijs XVIII. Muižas īpašnieks Kēnigfelss kā pateicību par šo viesmīlību 1820. gadā saņēma grāfa titulu. Savukārt tūristus mīlošie franči lepojas ar revolūcijas laikā nīsto monarhu celtajām pilīm. Franči esot ieinteresēti arī Luija XVIII jauko dienu vietas – Blankenfeldes muižas – saglabāšanā. K.Veisa atradusi sadarbības partnerus Francijas vēstniecībā un Francijas Kultūras centrā. Otra izcilā personība, kas saistās ar Blankenfeldi, ir muižas pavāra, dzimtcilvēku analfabētu Līzes un Ērmaņa dēls, Jelgavā «Academia Petrina» un Londonā skolotais pirmais latviešu inženieris Ernsts Johans Bīnemanis (1753 – 1806). Viņa plašākā publicitāte saistās ar gaisa kuģniecību. 1785. gada 26. jūnijā daudzu jelgavnieku klātbūtnē E.J.Bīnemanis demonstrēja savu aerostatu. Laikraksta «Mitauische Zeitung» («Mītavas Avīze» – vācu val.) šim notikumam veltīja divus numurus. Viņš izgatavojis zibens novedējus, kā arī demonstrējis eksperimentus ar elektrību. V.Jākobsons Bīnemaņa sakarā esot runājis ar pazīstamo gaisa kuģotāju Gunāru Dukšti. Viņš tikšot aicināts uz dārza svētkiem Blankenfeldē, kas notiks jūlijā (no 5. līdz 11. jūlijam Latvijas Piļu un muižu asociācija uz Blankenfeldi īpaši aicina ceļotājus). Kā trešo ar Blankenfeldes muižu saistīto izcilo personību V.Jākobsons min dziedātāju kontrtenoru Sergeju Jēgeru. Viņš dzimis un audzis Vilces pagastā. Agri bērnībā traģiski zaudējis vecākus, Sergejs kopā ar vecmāmiņu apmetās Blankenfeldes muižas kungu mājā, kas tolaik piederēja lauksaimniecības kooperatīvam. Sergeja un viņa vecmāmiņas dzīvoklītis atradās apmēram turpat, kur tagad «JVB» pagaidu birojs (nav veidots senatnīgā garā), kas kalpo par apmešanās un apspriežu vietu muižas atjaunotājiem. Rodas idejasS.Jēgers tikšot aicināts uz jau minētajiem Blankenfeldes muižas dārza svētkiem. Līdz vasarai gan vēl jābrien pa kupenām, bet jau tagad jaušams, ka šis sarīkojums būs īpaši mākslinieciska gara apdvests. Pirms tam Mākslas akadēmijas studentiem tur notiks plenērs, un var cerēt, ka apkārtnes skaistums būs ieraugāms arī jauno mākslinieku radītajās gleznās. V.Jākobsons spriež, ka sava loma tūristu piesaistē varētu būt Vilces amatierteātrim – ar teātra mākslas paņēmieniem iespējams iedzīvināt notikumus, kas saistās ar Blankenfeldes vēsturi. Uzņēmējs pats jaunībā gribējis kļūt par aktieri (no šīs domas atturējis vecāku lēmums, ka dēlam jābrauc uz Jelgavas Pedagoģisko skolu mācīties par skolotāju). Dažādu pārdomātu ideju jaunajiem muižas saimniekiem daudz. Nupat Latvijas Valsts vēstures arhīvā izdevies atrast 1462. gada dokumentu, kurā minēta Blankenfeldes muiža. Līdz šim senākais zināmais bija datēts ar 1689. gadu. Lai lieta būtu drošāka, šo atklājumu apstiprinājis arī Rundāles pils saimnieks doktors Imants Lancmanis. Jautājumos par pils vēsturi jaunos īpašniekus konsultējusi arī baronese A. fon Bernevica. K.Veisa prognozē, ka Blankenfeldē radīsies jaunas darba vietas tūristu apkalpošanā (vairāki cilvēki strādā jau tagad). Par konkrētiem termiņiem vēl runāt pāragri, taču muižas dārza svētki šovasar būšot. No Blankenfeldes muižas vēsturesLivonijas laikā 14. un 15. gadsimtā Blankenfelde kļuva par nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktu. Muižas kompleksa galvenā ēka – kungu māja – būvēta 17. gadsimta vidū. No 14 ēkām saglabājušās deviņas, tām raksturīga plaša arhitektonisko formu daudzveidība.Pie muižas atrodas 19. gadsimta vidū angļu klasicisma stilā veidots ainavu parks, kurā ir vairāki dīķi un ap četrsimt gadu vecs osis.Blankenfeldes muiža pazīstama ar saviem spoku stāstiem, par to uzņemta filma «Neparastās lietas Blankenfeldē».
