Janīna Skaruliene jau 30 gadu rūpējas, lai paaudzēs tiktu saglabāta interese par senču dzimto zemi Lietuvu, tās valodu un kultūru.
Janīnu Skarulieni pirms 30 gadiem no Lietuvas uz Latviju atveda mīlestība. Tā bija tik stipra, ka Janīna bija gatava atstāt dzimteni, un blakus mīļotajam cilvēkam viņa ir vēl šodien, par savām mājām saucot Jelgavu. Taču arī mīlestību pret dzimteni Janīna no sirds nav izdzēsusi.Šonedēļ kaimiņzeme Lietuva svinēja savas valsts atjaunošanas 92. gadadienu. Jelgavā un novadā uzskaitīti ap diviem tūkstošiem lietuviešu, kas dažādu iemeslu dēļ šeit ieradušies un palikuši uz dzīvi, dibinājuši ģimenes, audzinājuši bērnus. Vīru lietuvieti atrod LatvijāLietuviete Janīna savulaik Jonišķos strādāja par sākumskolas skolotāju, bet liktenīgs pavērsiens viņas dzīvē saistās ar 1971. gadu, kad Latvijā sastapa savu otru pusīti – Jozu. «Man ir laba lietuviešu draudzene, kas toreiz apprecējās ar mūsu tautieti, bet abi palika dzīvot Rīgā. 1971. gadā uz oktobra svētkiem braucu pie viņiem ciemos, bet tad izdomājām, ka dosimies svinēt pie draudzenes vīra vecākiem uz Jelgavu. Tur satiku ģimenes otru dēlu – Jozu. Nezinu, vai mūs saveda draugi vai tas bija liktenis, bet kopā esam jau 30 gadu,» saka Janīnas kundze un smej, ka abas labākās draudzenes apprecējušas brāļus un arī viņas māsa pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā, jo iemīlējusi latviešu puisi. Sākumā Janīna rosinājusi draugu doties dzīvot uz Lietuvu, bet viņš atteicies, aizbildinoties, ka te ir vecāki, brālis, draugi, labs darbs. Tas viss bija arī Janīnai, tikai ne Jelgavā, taču viņa mīlestības vārdā uzdrošinājās dzīvi sākt no jauna – Latvijā. «Dusmīga gan esmu vienā lietā – kādēļ Latvijas pasēs tiek izmainīti lietuviešu īpašvārdi. Ja mans vīrs piedzimis, kristīts vārdā Jozas, kāpēc Latvijas pasēs ir tikai latviskais variants Jozs. Varbūt iekavās vajadzētu iekļaut oriģinālo?» viņa jautā un stāsta, ka tā dēļ bijis ne viens vien sarežģījums, kārtojot oficiālas lietas un dokumentus Lietuvā. Paliek mīlestības vārdāLai kliedētu skumjas pēc dzimtenes, pāris sācis Jelgavā būvēt savu māju, un, ja ir darbs, tad nav laika skumt un domāt par ko citu, atzīst Janīnas kundze. Iedzīvoties nav bijis grūti. Daudzi tolaik runājuši un sapratušies krievu valodā, līdz ar to valodas nezināšana nav bijusi barjera arī atrast darbu. Strādājusi Patērētāju biedrības sabiedriskās ēdināšanas kantorī, sākumā par grāmatveža palīdzi, vēlāk ekonomisti. Gada laikā Janīna latviešu valodu apguvusi tiktāl, ka varējusi skaidri runāt tajā. «Toreiz jau nekādu kursu nebija, viss tikai pēc pašu vēlmes un apņēmības. Man bija ļoti svarīgi latviski runāt pēc iespējas ātrāk. Parādiet man kaut vienu lietuvieti, kurš, Latvijā dzīvojot, neprot runāt šejienes valodā. Tas ir elementārs cieņas apliecinājums valstij, kurā tu dzīvo. Diemžēl citas tautas to nesaprot. Jonišķos man kaimiņos dzīvoja latvieši, kas arī iemācījās runāt mūsu valodā, bet zinu citu tautību cilvēkus, kas pat necenšas un principa pēc pieturas tikai pie savas valodas,» atzīst Skarulienes kundze. Valodu nedrīkst aizmirstJanīna ir viena no Jelgavas lietuviešu biedrības «Vītis» aktīvistēm, kas tajā darbojas no pašiem pirmsākumiem. «Avīzē izlasīju, ka būs tāda tikšanās, protams, ļoti nopriecājos par iespēju redzēties ar savējiem,» atceras Janīnas kundze. lietuviešu identitāti un mentalitāti Janīna nav zaudējusi vēl šodien – viņas neviltotā laipnība un stāsti par dzimteni un lietuviešiem patiesi silda un ieinteresē klausītāju. «Es ļoti vēlos, lai mūsu bērni, mazbērni un katra nākamā paaudze zinātu savu senču valodu, tāpēc radās doma piedāvāt to apgūt tiem, kas vēlas. Sākumā interesentu netrūka – bijām pat trīs skolotājas, un mācīties gribēja gan bērni, gan pieaugušie,» stāsta skolotāja, kura jau 22. gadu bez atlīdzības turpina vadīt lietuviešu valodas nodarbības Jelgavā. Jelgavnieki, kas iemācījušies runāt kaimiņzemes mēlē, skaitāmi simtos. Un parasti pēc mācību gada tāpat vien izklīst nevēlas, tādēļ Janīna ar domubiedru atbalstu nolēma veidot lietuviešu draugu klubiņu «Raktelis», kas latviešu valodā nozīmē «atslēdziņa». Skoliņas absolventi vismaz reizi gadā sanākot kopā. Agrāk bieži braukts ekskursijās, rīkoti tematiski atpūtas vakari, tikšanās ar lietuviešu dzejniekiem, tulkotājiem. Lietuviešu klubiņa biedri regulāri piedalās Jelgavas svētkos. Par «Raktelis» aktīvo darbību daudz rakstījuši arī lietuviešu mediji. Kopā ar katoļu bīskapu Antonu Justu un citiem interesentiem Janīna piedalījusies grāmatas par Jelgavas katoļu katedrāli un tās ilggadējo mācītāju, pēc izcelsmes lietuvieti, Kazimiru Jasenu veidošanā un izdošanā. Tradīcijas atšķirasJanīna ar vīru, sava klubiņa biedriem runā tikai lietuviešu valodā un atzīst, ka arī tradīcijas tur godā. Par tām viņai ir daudz ko stāstīt un salīdzināt ar latviešu paražām. «Kāzas – liekas, kas tur brāļu tautām var diži atšķirties, bet tās ir pavisam citādākas nekā šeit. Ar daudziem jaunajiem pāriem, gardām kūkām, kas kāzu dienā skaitāmas desmitos, vedējtēva improvizētu pakāršanu, pašbrūvētu alu, šakoti (speciālā krāsnī pēc īpašas tehnoloģijas veidota cepumu kūka) un citām lietām. Atšķiras arī cilvēka pavadīšana aizsaulē. Lietuvieši ir izteikti ticīga tauta, un tuvinieki, izrādot cieņu aizgājējiem, no nelaiķa atvadās un baznīcas dziesmas dzied visu nakti. «Mums raksturīga tā saucamā «kučos», kad pēdējā dienā pirms Ziemassvētkiem tiek klāts galds ar 12 ēdieniem. Obligāts nosacījums ir siļķe un citas zivis, kartupeļi, rieksti, āboli, bet nedrīkst būt gaļa, ēdieni ar krējumu, taukiem. Man vislabāk garšo cepelīni, kas ir lietuviešu nacionālais ēdiens un ar ko mūsu tauta lepojas,» tradīcijas ieskicē Janīnas kundze.Pirms dažiem gadiem Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vinkus jelgavniecei Janīnai Skarulienei pasniedza Lietuvas Republikas Sudraba goda zīmi, ko viņa ne tikai rūpīgi glabā, bet valsts neatkarības atjaunošanas dienā 16. februārī sprauž pie sirds – kur dziļi glabājas arī viņas vislabākās atmiņas par dzimteni. ViedoklisAļģimants Burba, lietuviešu biedrības «Vītis» priekšsēdētājs Visus šos gadus Janīna kā skolotāja strādājusi nenogurstoši un ar lietu entuziasmu. Kaut arī cienījamā vecumā, viņa joprojām māca lietuviešu valodu tiem, kas vēlas to apgūt, lai saglabātu savu identitāti. Vienmēr aktīvi dziedājusi Jelgavas lietuviešu ansamblī un piedalījusies Pasaules lietuviešu dziesmu svētkos. Janīna ir sirsnīga, ļoti patriotiska, pelnījusi daudz atzinīgu vārdu.
