Valsts prezidentam un citām augstākajām amatpersonāmDaudzi Auces un Saldus novadu iedzīvotāji ir ļoti sašutuši par pasažieru vilciena Rīga – Reņģe slēgšanu. Jā, šodien ir taupības laiks, bet vilciena vietā piedāvātie jaunie autobusu reisi par to neliecina, un to kustības grafiks nav saskaņots ar pašvaldību pārstāvjiem. Šī vilciena līnija ir vecākā Latvijā, un pasažieru vilciens pa to kursē jau 100 gadu. Neviena vara līdz šim nav uzdrošinājusies to slēgt. Vilcienu kustība Latvijā ir noteikta par prioritāti. Vienmēr bijis tā, ka autotransports pieved pasažierus pie vilciena. Jāņem vērā arī laika apstākļi, piemēram, šogad ceļi daudzviet ir neizbraucami un to tīrīšana ir problemātiska, kā arī tas, ka ceļu remontēšanai tuvākajos gados nebūs pietiekami līdzekļu. Dažus mēnešus gadā zemes ceļi no Rubas līdz Aucei ir praktiski neizbraucami.Ierēdņi cenšas ieskaidrot, ka esot augstas vilciena izmaksas, bet skaitļi ir dažādi, un cita informācija liecina, ka situācija nav tik slikta, kā tiek runāts. Jā, «treknajos gados» bija vairāk pasažieru, daudzi brauca uz darbu Rīgā, Jelgavā un citur. Tagad daudzi darbu zaudējuši, liela daļa jau aizbraukuši uz ārzemēm. Saskaitot kaut vai aptuveni, cik aizbraukuši un cik ir bez darba, izdalot to ar divi, dabūsim aptuveno skaitli, par cik krities pasažieru skaits visos transporta veidos. Piedāvātie autobusu reisi nespēj aizvietot drošo dzelzceļa satiksmi, jo, pirmkārt, nav saskaņoti ar vietējo situāciju. Kad ceļi rudens un pavasara šķīdonī vai ziemas puteņos kļūst neizbraucami, kā cilvēki nokļūs uz darbu, bet skolēni un studenti uz mācībām?Lietuvas pusē aiz Reņģes stacijas a/s «Lietuvas dzelzceļš» noņēma sliedes, lai naftu no Mažeiķu naftas rūpnīcas būtu jāved ar līkumu caur Šauļiem, lai viņiem būtu lielāka peļņa. Tagad «Lietuvas dzelzceļš» ir zaudējis tiesā ar rūpnīcu, un lietuvieši pat dabūjuši Eiropas naudu sliežu atjaunošanai. Vai Latvijas valsts neplāno iziet no krīzes, vai mūsu laukiem un mazpilsētām būs jāpaliek tukšiem, vai Latvija vairs nebūs tranzīta valsts? Par to skaļi nerunā, bet tur, kur slēdz vilcienu kustību, ar laiku apdzīvotās vietas paliek arvien tukšākas. Vilcienu noņemšana uz Liepāju un Ventspili tik ļoti neiespaido šo reģionu iedzīvotājus, jo tur ir labāki ceļi un daudz intensīvāka autobusu satiksme, lai gan stratēģiski arī tas nav pareizi. Arī Gulbenes vilciena pasažieri ir labākā stāvoklī, jo viņiem vilciens kursēs piektdienās un pirmdienās, kad vismaz skolēni un studenti varēs atbraukt mājās mācību starplaikos. Kā tas var būt, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vilcienu līnijas nemitīgi slēdz vai saīsina?! Vilcienam ir ne tikai ekonomiska nozīme, bet arī sociāla un politiska. Iedzīvotājiem nav skaidra politiķu nostāja. Mūsu reģionu vēlētāji parasti balso par latviešu partijām, bet tagad, runājot ar cilvēkiem un arī vācot parakstus par vilciena līnijas saglabāšanu, bija ļoti sāpīgi dzirdēt, ka pašreizējā situācijā daudzi gatavojas balsot par «Saskaņas centru» vai boikotēt vēlēšanas. Kur mūsu politiķiem pazudis pašsaglabāšanās instinkts? Mūsu pusē ir cilvēki, kas labi orientējas valsts lietās, un viņi norāda, ka naudas trūkuma problēma Satiksmes ministrijā neslēpjas vilcienu vai autobusu izmaksās, bet gan ierēdņu un dažādu padomju vēlmē saglabāt sev lielas algas. Arī transporta izmaksas rēķinot, sāk ar to, lai augstākajiem ierēdņiem būtu labas algas, un tad pēc atlikuma īstajiem pārvadātājiem. Mums nav skaidrs, kādēļ vajadzīga tāda organizācija kā «Pasažieru vilciens», ja tā samazina pārvadājumus, nevis uzlabo kvalitāti un atklāj jaunus maršrutus. Kas Latvijas iedzīvotājiem jādara, lai tiktu sadzirdēta un uzklausīta tautas balss? Vai tiešām masveidā jābrauc uz Rīgu bloķēt satiksmi dzelzceļa stacijā?Ceram, ka Jūs kā valsts augstākās amatpersonas neļausiet izdarīt kārtējo kļūdu un pierobežas novadu iedzīvotājiem paliks vilciens, un viņus nepametīs iznīkšanai. Vairāku tūkstošu Auces un apkārtējo novadu iedzīvotāju vārdā – Jānis Grigalis (Rubā), Māris Druva (Aucē)
