Lai no Emburgas – Mežotnes ceļa nokļūtu Sidrabenes pagasta Veideļos, visu šo ziemu bija jābrien pa aizputinātu ceļu. Pāris reižu mēnesī izšķūrētu, vējš to drīz vien atkal aizvilka ciet. Māju saimnieki Sproģi spriež, ka, sniegam izkūstot, atšķirtība no pārējās pasaules varētu kādas divas trīs nedēļas turpināties. Proti, pavasara palos Veideļu pagalms ne reizi vien kļuvis par apmēram hektāru lielu salu. Par gaidāmajiem paliem pēdējā laikā spriež gan atbildīgās institūcijās, gan pilsētnieku mājās un lauku sētās.
Sidrabenes pagasta Veideļos, kur Anitas Sproģes dzimta dzīvo jau vismaz astotajā paaudzē, pamazām gatavo pārtikas un zāļu krājumus. Ar saimniecībā saražotās dārzeņu produkcijas kundēm esot sarunāts, ka viņi līdz palu noskriešanai pagaidīs. Saimnieks Arvīds Sproģis stāsta, ka lielākos palos no mājas pagalma dienvidu un rietumu virzienā ūdens klajums plešas piecu kilometru tālumā, bet virzienā uz ziemeļiem un austrumiem četrsimt metru garajā ieplakā, kas mājas atšķir no Emburgas – Mežotnes ceļa, plūst nepārbrienama ūdens straume. Seklākajās vietās tā gāž no kājām, bet dziļākajās (tur, kur iet māju ceļš) sasniedz vairākus metrus. Taču pie šādiem pārbaudījumiem viņi ir pieraduši un balto palīdzības karogu pie mājām līdz šim ne reizes nav cēluši. Ar rūpi par cilvēkiem un lopiemPalu apdraudētajās vietās iedzīvotājiem jābūt gataviem, ka elektrosadales skapju applūšanas dēļ varētu tikt pārtraukta elektrības piegāde, izskalojumu dēļ slēgti atsevišķi ceļu posmi. Viena no apdraudētākajām vietām ir Vārpas ciems, kas atrodas poldera teritorijā aiz bebru izrakņāta aizsargdambja, trešdien sasauktajā Civilās aizsardzības komisijas sēdē ar pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novadu, kā arī valsts struktūru pārstāvju piedalīšanos atzina Jelgavas novada izpilddirektors Ivars Romānovs. Ciemā dzīvo ap divsimt iedzīvotāju un atrodas lopkopības komplekss «Liepas» ar piecsimt govīm. Ozolnieku novadā, kā atzina Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants, pali nerada lielas problēmas. Sidrabenes pagastā parasti applūst desmit viensētas. Savukārt Jelgavā par apdraudētākajām uzskata vietas Svētes tuvumā – Bāru, Būriņu un Vītolu ceļu, kā arī apbūvi starp Bemberiem un 1. līniju. Plūdu gadījumā talkā varētu nākt Nacionālie bruņotie spēki, taču to resursi ir diezgan ierobežoti, sūrojās Zemessargu komandieris Andris Kniploks. Karavīru rīcībā ir daži helikopteri, kā arī trīs amfībijas. Atliekot cerēt, ka, piemēram, Jēkabpils, Jelgava un Ogre neapplūdīs vienlaicīgi. Ledlauzis neesot lētsDomājot par pasākumiem ledus sastrēgumu novēršanai, pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Felikss Jasens informēja, ka pastāv iespēja pasūtīt divus ledlaužus, kas «izartu» Lielupi posmā no grīvas līdz Jelgavai. Taču šāds darbs varot izmaksāt ap 100 tūkstošiem latu. Pēc F.Jasena teiktā, pilsētas atbildīgo dienestu rīcībā ir desmit motorlaivu un kuģi. «Ziņas», aptaujājot motorlaivu un kuģu īpašniekus secināja, ka vajadzības gadījumā glābēju rīcībā varētu būt krietni vairāk peldlīdzekļu. Piecpadsmitvietīgā kutera «EKS» īpašnieks Ēriks Tilgalis teic, ka viņu neviens nav aicinājis būt gatavam piedalīties glābšanas darbos. Padomju laikā gan bijis brīvprātīgās slīcēju glābšanas biedrības «OSVOD» dalībnieks un pavasara palos vairākkārt dežurējis.
UzziņaiPalīdzības tālrunis 112 Dežurējošais tālrunis Jelgavas pašvaldības aģentūrā «Pilsētsaimniecība» 63026461
