Esam atstāti novārtā, nav pieejama sociālā palīdzība, mājā ir nepamatoti aizliegumi. Ar šādiem un līdzīgiem pārmetumiem pie Jelgavas sociālās mājas vadības pēdējās nedēļās vērsušies daži tās iemītnieki. Savukārt Sociālo lietu pārvaldes (SLP) vadītāja Rita Stūrāne atgādina, ka sociālā māja nav luksusa pakalpojumu iestāde, turklāt iemītnieki nereti aizmirst paši savus pienākumus.
O.Kalpaka ielas 9 iedzīvotāja Iluta Krūmiņa, piebalsojot viņas kaimiņienei, stāsta, ka iedzīvotājiem jau ilgāku laiku neesot iespēja saņemt sociālo palīdzību, netiekot ļauts ēkā uzstādīt satelītantenas un ierīkot internetu, bez saskaņošanas pa nakti izmitināt viesus, kas, viņasprāt, ierobežojot cilvēktiesības. R.Stūrāne nenoliedz, ka sociālais rehabilitētājs tiešām vairākus mēnešus īrniekiem nav bijis pieejams darbinieces slimības dēļ. Nupat sākusi strādāt jauna sociālā rehabilitētāja. Viņa jau tikusies ar daļu no iedzīvotājiem un sola vismaz reizi ceturksnī iemītniekus pulcēt uz kopīgām sapulcēm, uzklausīt viņu vēlmes un ierosinājumus. Savukārt viesu apmeklējumu nosakot iekšējās kārtības noteikumi, ierobežojumus ierosinājuši paši iemītnieki. «Koplietošanas telpās ir vienoti ūdens un elektrības skaitītāji, kuru rādītāji tiek izdalīti uz visiem deklarētajiem iedzīvotājiem. Ja pie kāda ilgstoši uzturas viesi, arī viņi izmanto resursus, par ko jāmaksā pārējiem īrniekiem. Daudzi ar to nav mierā,» piebilst nama apsaimniekotāja – Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvaldes (JNĪP) – Klientu apkalpošanas daļas vadītāja Andžela Mizūne. Apmeklētāji nākt drīkstot, vien par ilgāku laiku jāraksta iesniegums.Publiska interneta sociālajā mājā patiešām neesot, taču iemītniekiem nav liegta iespēja izmantot bezvada internetu, pašiem par to maksājot. Publiskais internets pieejams Pieaugušo izglītības centrā, Dzimtsarakstu nodaļā, pilsētas bibliotēkās. Neesot aizliegts arī uzstādīt satelītantenas, tikai tām jāatrodas Būvvaldes stingri norādītā vietā – uz jumta.I.Krūmiņa gaužas arī par applūdušajiem griestiem. Tas esot skaidrojams ar laika apstākļiem. «Ziemā mēdz aizsalt ūdens notekcaurules, neļaujot ūdenim notecēt, un tas var izspiesties cauri griestu pamatnei,» skaidro A.Mizūne. Taču bojājums esot ļoti minimāls un pagaidām īpašas neērtības nerada.R.Stūrāne norāda, ka iedzīvotāji dažkārt «aizmirst» pašu elementārāko – samaksāt par īri un ūdeni. Sociālās mājas īrnieku parāds JNĪP ir vairāk nekā seši tūkstoši latu. Turklāt viņiem esot jāsedz vien trešā daļa no īres maksas, pārējo atmaksājot pašvaldība.
