Konstantīna Popika dibinātais uzņēmums «UAVFactory» tuvākajā laikā gatavojas Jelgavā sākt bezpilota lidmašīnu sērijveida ražošanu.
«UAVFactory» ir Jelgavas biznesa inkubatora uzņēmums, kas sācis darboties pagājušā gada novembrī un inkubatora ēkā iekārtojis ne tikai biroja, bet arī ražošanas telpas. Tur arī «Ziņas» sastapa K.Popiku un pāris viņa kolēģu, kas gatavoja detaļas bezpilota lidmašīnām.Uzņēmums, kurā patlaban strādā četri cilvēki, no eksperimentiem un prototipu radīšanas pārgājis uz ražošanu. Top pirmie pasūtījuma eksemplāri, kas dosies uz Austrāliju.«Tuvākā mēneša laikā sāksim sērijveida ražošanu. Cenšamies panākt, lai izgatavotu 50 lidmašīnu gadā,» stāsta K.Popiks.Eksperimentālā līmenī Latvijā ar bezpilota lidaparātiem nodarbojas vēl entuziasti Rīgas Tehniskās universitātes paspārnē, taču kā bizness un ražotne «UAVFactory» ir pirmais un vienīgais Latvijā.Lidmašīna vada sevi patiKaut gan pirmajā brīdī «UAV Factory» gatavotais lidaparāts ar aptuveni trīs metru spārnu vēzienu atgādina lielu lidmodeli, ar to arī šī līdzība beidzas. Lidmodeli vada cilvēks, izmantojot tālvadības ierīci, bet bezpilota lidaparātam ieprogrammē kursu, un tas ar autopilota un globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) palīdzību lido pats – pretodamies vējam un lietum, ietur kursu, ātrumu un augstumu un veic uzdoto funkciju, piemēram, fotografē vai filmē objektus. Bezpilota lidmašīnas autopilotā ir mikroprocesors, GPS, žiroskopi, gaisa spiediena un ātruma sensori, datu pārraides ierīce.«Pagaidām pasaulē lielāks pieprasījums pēc bezpilota lidmašīnām ir militāriem un pētnieciskiem mērķiem. Civilām vajadzībām vairums pasaules valstu vēl nav izstrādājušas tām nepieciešamos regulējošos noteikumus. Tas kavē to ieviešanu, piemēram, apsardzē vai satiksmes kontrolē, taču, cik zināms, daudzas valstis šos noteikumus pieņems līdz 2015. gadam. Tas, protams, pavērs vairāk iespēju arī mums,» stāsta K.Popiks.Prototipu bijis daudzSākotnēji «UAVFactory» izstrādāja vairākus prototipus diviem lidaparātu modeļiem, kam doti nosaukumi «Pingvīns» un «Vārna». Ap 20 kilogramu smagais «Pingvīns» ar spārnu vēzienu 3,2 metri tiek ieviests ražošanā. lidaparāta izstrāde pieļauj modifikācijas, un uzņēmums patlaban ražo pašu lidmašīnu, savukārt tās komplektāciju ar iekārtām pabeigs pasūtītājs. Tieši šis variants atradis sērijveida ražošanas nepieciešamību. Jelgavā taps lidaparāti, bet pasūtītāji tos aprīkos saviem mērķiem, taču uzņēmums iecerējis attīstīt arī automatizētā fotografēšanas un filmēšanas aprīkojuma līniju.Savukārt «Vārna» kā operatīva izlūkošanas iekārta bija aptuveni divreiz mazāka un tika testēta Zemessardzes mācībās.«Tas nebija īsti nopietns lidaparāts, kaut gan mācībās spēja izpildīt savu uzdevumu,» vērtē K.Popiks. «Konstruējot «Vārnu», viens no mūsu uzdevumiem bija pakļaut konstrukciju neatbilstoši zemām izmaksām, kas ievērojami ierobežo lidmašīnas spējas. Tā mēs centāmies apmierināt Latvijas armijas prasības, kurās, manuprāt, bija daudz nepārdomāta.»Bruņoto spēku pieticīgā finansējuma dēļ šis militārais projekts tika atlikts, to neattīstot tālāk.Īsteno gūto izglītībuVeidojot un attīstot uzņēmumu «UAVFactory», Konstantīns apvienojis savu kādreizējo aizraušanos ar lidmodeļiem un faktisko izglītību – Liverpūles Universitātes Inženieru fakultātē viņš apguvis aerokosmiskā inženiera profesiju.Studējot Liverpūlē, Konstantīns secinājis, ka jaunietim ar Latvijā gūto izglītību mācības ārzemēs ir pa spēkam. «Turklāt Latvijā trūkst inženieru, un es iesaku jauniešiem izmantot iespējas,» bilst K.Popiks.
