Latvijā jau pazīstamas kļuvušas divas Jelgavas grupas – «Prāta vētra» un «Herlis».
Latvijā jau pazīstamas kļuvušas divas Jelgavas grupas – «Prāta vētra» un «Herlis». Tagad savu māku citiem rādīt sāk arī grupa «Dull doll», kas Cēsu mūzikas festivālā «Nakts bez zvaigznēm» ieguva iespēju ierakstīt dziesmu. Šajā intervijā mazliet par mūziku, par viņiem pašiem, iedomību un meitenēm. Intervijā piedalās no sākuma četri, vēlāk
trīs «Dull doll» dalībnieki.
Arnis – vokāls (19g.) – mācās Latvijas Universitātes Vadības un ekonomikas fakultātē.
Kazāks (20g.) – ģitāra, vokāls studē Rīgas Tehniskajā universitātē amatniecību un dizainu.
B. Man (21g.) – ģitāra – studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē.
Juniors (18g.) – bass – arī mācās LLU LIF.
Spaiks (17g.) – bungas – mācās Jelgavas Mūzikas koledžā.
Par mūziku
Kā jūs ieguvāt iespēju ierakstīt dziesmu studijā?
Kazāks: – To mēs ieguvām kā balvu Cēsu festivālā «Nakts bez zvaigznēm». Ierakstīšanās notika pie Tāļa Timrota Rīgas skaņu ierakstu studijā 8. februārī. Dziesmas nosaukums bija «Laimīgs». Cēsīs gan mēs šo dziesmu nespēlējām, tāpēc pieļauju, ka daudziem tā būs jaunums.
Šo ierakstu varam uzskatīt par jaunu posmu, jo tā ir iespēja beidzot skanēt radio, iet uz ierakstu kompānijām un runāt kā līdzīgam ar līdzīgu. Tā ir iespēja «izsisties» augstāk.
Vai jums ir kādi konkrēti mērķi?
Kazāks: – Turpināt ierakstus līdz albumam. Šobrīd jau ir zināms, ka nākamo dziesmu mēs varētu ierakstīt apmēram pēc mēneša.
Noteikti būs koncerti – Jelgavā un Liepājā. Vēl mums ir mērķis neizjukt un turēties kopā.
Arnis: – Gribētu dabūt balvu par labāko gada debiju.
Kad ir paredzēts kāds tuvākais koncerts?
Kazāks: – Nav vēl zināms datums, bet tas būs «Kabatā», Rīgā, taču ne ātrāk kā pēc mēneša.
Cik sen pastāv grupa «Dull doll»?
Kazāks: – Trīs gadus. Tiesa gan, ir bijušas dažādas izmaiņas, un no sākuma sastāva mēs esam palikuši divi – es un Arnis. Ir bijis laiks, kad mēs meklējām savu stilu. Mēs negribējām, lai ir kā citiem, kas jau izdevuši albumus un nezina, ko spēlē.
Arnis: – Jā, viņi atzīst, ka vēl tikai meklē savu stilu.
Un kāds tad ir jūsu stils?
Arnis: – Tā bija mūzika, ko nespēj radīt «britpops».
Ko nespēj radīt «britpops»?
Kazāks: – Pirmkārt, radīt emocionālu mūziku. Tam vairāk dominē tukša mūzika. Nevar noliegt, ka tā ir laba, bet trūkst emocionalitātes.
Kā top jūsu dziesmas?
Arnis: – Kazāks parasti kaut ko pie sevis dungo, kad man iepatīkas, saku:« Stop, nodziedi vēlreiz!» Tā pamazām visu liekam kopā, un beigās sanāk arī dziesma.
Kā rodas dziesmu teksti?
Arnis: – Vārdi, man liekas, rodas pēdējie.
Kazāks: – Kaut gan arī ne vienmēr.
B. Man: –Vārdi atnāk paši!
Kuram tie vārdi nāk?
Kazāks: – Latviskie vārdi parasti rodas man, bet angliskie – Arnim.
Vai mēģinājumi jums ir bieži?
Kazāks: – Jā, trīs reizes nedēļā. Ir jāmēģina bieži, citādāk viss, ko iemācies, aizmirstas.
Par meitenēm
Kazāks: – Ja es kaut ko teikšu, man uzreiz visas meitenes «atkritīs». (smejas) Pirmkārt, jāpasaka, ka viens no mūsu grupas dalībniekiem vēl nav pilngadīgs, tāpēc par viņu un meitenēm nerunāsim.
Junior, pasaki tu kaut ko par meitenēm!
Juniors: – Par maz …
Kazāks: – Par maz Jelgavā vai vispār?
Juniors: – Nu … vispār!
Kazāks: – Mēs ar Arni parasti par to nerunājam, jo mums ir draudzenes.
B. Man: – Meitenes ir tāda sarežģīta, bet laba lieta, bez kā nevar eksistēt.
Kazāks: – Jā, tā noteikti ir taisnība.
Ar ko sieviete var jūs pārsteigt?
Kazāks: – Visvairāk ar negaidītu ierašanos. Man liekas, ka ar vismazāko sīkumu var pārsteigt: patīkami ir jau tas vien, ka par tevi iedomājas.
B. Man: – Mani var pārsteigt ar kaut ko negaidītu, viņai neraksturīgu.
Kazāks: – Piemēram, ja meitenei ir gari mati un viņa atnāk pie tevis ar sev neraksturīgi noskūtu galvu!
B. Man: – Jā, vai otrādi! Man jau labāk patiktu, ja varētu arī otrādi! (smejas)
Juniors: – Nepazīstama sieviete var pārsteigt ar savu izskatu, apģērbu, skatienu, uzvedību – ar ko viņa var izcelties starp pārējām, vai piesaistīt uzmanību.
B. Man: – Tādas, kuras nav melnā ikdiena.
Kazāks: – Tev nepatīk melnās? (smejas)
B. Man: – Nu … mulatēm, piemēram, nav ne vainas. Bet galīgi melnās … diez vai.
Par iedomību
Vai jūs esat iedomīgi?
Kazāks: – Jā, es esmu. Visi man tā saka. Esmu viņiem noticējis un parasti tā atbildu.
Kazāks: – Parasti jau cilvēki paši izdomā, ka kāds ir iedomīgs. Piemēram, nāk pretim kāds nedaudz pazīstams cilvēks, es viņu nepasveicinu vai nepamanu, un tad kādam jau tiek stāstīts: «Re, kāds Kazāks ir baigais!» Es tomēr nedomāju, ka esmu ļoti iedomīgs.
B. Man: – Mana iedomība varbūt izpaužas manos uzskatos par dažādām lietām. Bieži vien tie ir ļoti atšķirīgi no standartiem un citu cilvēku viedokļiem.
Juniors: – Pats uzskatu, ka neesmu iedomīgs. Tas, visticamāk, ir atkarīgs no manas attieksmes pret kādu cilvēku: cits domā, ka esmu iedomīgs, cits, ka ne.
