Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto un Ministru kabineta 1998. gada 15. decembrī akceptēto koncepciju par profesionālās izglītības sistēmas pārvaldi.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto un Ministru kabineta
1998. gada 15. decembrī akceptēto koncepciju par profesionālās izglītības sistēmas pārvaldi šā gada laikā 38 mācību iestādēm no Latvijas Zemkopības ministrijas pārvaldījuma jāpāriet IZM pārziņā.
Apguldes arodvidusskolas direktors Viesturs Reinfelds sarunā ar «Ziņām» izteica neizpratni par augstākstāvošo ierēdņu vēlmi mainīt jau sakārtotu sistēmu.
Mainīs darbu vai nosaukumu?
Lauksaimniecības skolas kopš «pirmajiem Ulmaņlaikiem» bijušas Zemkopības ministrijas pārziņā, un Viesturs Reinfelds to uzskata par būtisku priekšrocību, jo «lauksaimniecības skolām, kur apmāca un audzina topošos zemes kopējus, vienmēr bez problēmām ir saņemami speciālistu un praktiķu padomi».
Daudzu gadu pieredzes rezultātā lauksaimnieku apmācības programma, pēc Apguldes skolas direktora vērtējuma, ir labi noorganizēta un sakārtota. Ir izstrādāta vienota mācību programma un vienotas prasības.
Zemkopības ministrijas budžetā atrasts arī optimālais finansējums, kas paredz viena audzēkņa apmācībai un uzturēšanai izlietot 500 latu gadā. Salīdzinoši IZM vispārizglītojošo skolu audzēkņiem tērē 170 līdz 270 latu gadā. Šie skaitļi gan nav pilnībā objektīvi, jo rēķināti pēc dažādām formulām, tomēr lauksaimniecības mācību iestādēm ir nopietns pamats bažām par līdzekļu samazinājumu.
Visas lauksaimniecības skolas strādā internātskolu režīmā, tādēļ daudz līdzekļu nepieciešams dienesta viesnīcu uzturēšanai, daļējai ceļa naudu segšanai un elastīgai stipendiju sistēmai.
Pašlaik Apguldes arodvidusskolā mācās 380 jauniešu no 18 Latvijas rajoniem. Aptuveni 200 no viņiem izmanto dienesta viesnīcu. Liela daļa audzēkņu ir no lauku rajoniem, kurus visvairāk skārušas bezdarba problēmas.
Viesturs Reinfelds nenoliedz, ka pārvaldes maiņai varētu būt arī pozitīvi aspekti, taču pagaidām nav pamata šādai pārliecībai.
Bet to, cik var izmaksāt tikai dokumentācijas un zīmogu maiņa, Apguldes skolai nācās aptvert jau šā gada sākumā, kad, pārdēvētai par arodvidusskolu, tai bija jāiztērē šiem pasākumiem aptuveni 3000 latu.
– Nenoliedzu, ka izglītības sistēmai valstī jābūt vienotai, bet, neieguldot milzīgus līdzekļus, to varētu koordinēt arī caur Zemkopības ministriju? – spriež Viesturs Reinfelds un piebilst, ka, pēc Valsts eksaminācijas komisijas vērtējuma, Apguldes skolā nav problēmu ar vispārizglītojošo priekšmetu apguvi.
Paaugstinās skolas prestižs
Viesturs Reinfelds ir gandarīts, ka pēdējo gadu laikā ir audzis skolas prestižs. Samazinās agrāk novērotā tendence, ka uz Apguldi mācīties nāk tā dēvētais nelabvēlīgais kontingents.
Taču arī pret bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm skolā ir pozitīva attieksme, jo bērns jau nav vainīgs, ka dzīvē redzējis tik daudz slikta.
Ar katru gadu skolā tiek uzņemts arvien vairāk audzēkņu. Liela nozīme, protams, ir iespējai apgūt zirgu trenera specialitāti, jo tādu vietu Latvijā ir ļoti maz. Apguldieši cer, ka ar nākamo mācību gadu viņi varēs piedāvāt jauniešiem apgūt arī ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieka specialitāti.
– Ir skaidri redzams, ka lauksaimniecības skolas attīstās un progresē. Vai pakļautības maiņa neapstādinās šo attīstību? – Apguldes arodvidusskolas direktors ir nobažījies.
Nesaskata kvalitātes uzlabojuma garantijas
Arī Dobeles rajona Izglītības pārvaldes vadītājai Marutai Vaļko pagaidām nav īsti izprotama šīs reorganizācijas jēga. Bet pirmām kārtām tas ir budžeta jautājums, jo nav vēl zināms, cik naudas būs Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā un vai nenotiks tā, ka lauksaimniecības mācību iestādes nākamajā gadā paliks vispār bez finansējuma.
Rajona Izglītības pārvaldes vadītāja uzskata, ka stāvoklis lauksaimniecības mācību iestādēs nav tāds, ka būtu nepieciešams to radikāli mainīt, un neredz garantijas, ka pārmaiņas dos pozitīvus rezultātus.
