11. februārī «Zemgales Ziņās» ievietotais Gaita Grūtupa raksts par šaušalīgo notikumu Putnu ielā Jelgavā manī radīja patiesu izbrīnu. Ar mani autors nav kontaktējies, bija vien divi telefona zvani uz slimnīcu, kur es gulēju pēc operācijas. Manas domas viņu vispār neinteresēja. Cik zināms, arī policijai nebija skaidras versijas par notikušo. Vienīgie cilvēki, ar ko raksta autors kontaktējās, bija aizdomās turamais un Straumes kungs, kurš nav konkrēti minējis manus suņus, uz kuriem tika šauts. Straume gan izteicies, ka jūt apdraudējumu no maniem suņiem, ejot uz upi. Tas ir loģiski, ja sētā piesieti trīs lieli suņi un rotveilers, ja esmu mājās, staigā pa sētu. Nabaga pilsonis, kas no manas mājas atrodas vismaz 500 metru attālumā, bija tā apdraudēts (istabā, kur ap māju žogs un sētā suns), ka 200 metru attālumā no viņa mājas ceļa vidū, kas ved uz manu māju, uz maniem suņiem tiek šauts – abiem renkuļi labajos sānos.Drīzāk gan tā bija kārtējā vakts uz stirnām, jo nav jau pirmā reize, kad no tās puses šaudās un suņi ķēdēs karas augšā. Nu šie divi iztraucēja kārtējās medības trijos naktī. Raksta autoram gan nav ienācis prātā, kas būtu noticis, ja es atrados 100 metru tuvāk. Acīmredzot gulētu blakus savam mīlulim.Raksta galvenā doma acīmredzot ir sodīt saimniekus, kas par saviem suņiem rūpējas, bet attaisnot slepkavu, padarot to par cietušo. Es gan nekur neesmu lasījusi, ka vientuļā vietā nakts vidū mācītu suni nedrīkst palaist no pavadas. Kā tad lai viņus apmāca, ja nedrīkst laist vaļā? Mani seši suņi ir potēti, reģistrēti, nošautā rotveilerīte bija arī čipēta. Man gan vajadzētu apšaut kādu duci katru gadu, jo man ir tikai kuces, – suņi nāk bariem un rok bedres zem žoga…Rodas jautājums, kas šo rakstu pasūtījis. Es pēc tā jūtu apdraudējumu, jo izplatīta ziņa, ka viens mans labākais sargs sašauts, otrs – nošauts. Mana māja atrodas 500 metru attālumā no citām upes malā, un policija to neapsargā. Varbūt tieši tādēļ šie suņi bija jānošauj? Kamēr to nebija, māja divreiz apzagta, vienreiz aizdedzināta. Policijā tas reģistrēts.Kas attiecas uz bērniem un mazbērniem, kuri dodas uz upi un jūt apdraudējumu no maniem suņiem, gribētos atgādināt, ka bērnus nedrīkst vienus laist peldēties, kā tas diemžēl notiek. Turklāt daudzi no viņiem dara «brīnumus». Pagājušajā vasarā divi apmēram desmit gadu veci zēni dzīvu preparēja mazu kaķēnu. Pēc maniem novērojumiem, suņi drīzāk ir apdraudēti no bērniem, nevis bērni no suņiem. Baiba Veinberga
