Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) nepārtraukti seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām, ko rosina un ievieš Finanšu ministrija (FM), un līdz šim cīnījusies par subsīdiju neiekļaušanu nodokļa aprēķinā. Diemžēl līdz šim veikti grozījumi nodokļu likumdošanā, kas netika saskaņoti ar lauksaimnieku organizēto pilsonisko sabiedrību, lai gan tie ļoti ietekmē tieši lauksaimniekus nodokļu maksātājus, tādējādi tagad ir apdraudēta daudzu vidējo ģimenes saimniecību pastāvēšana, kas investējušas un cerējušas uz attīstību. LOSP cer uz aktīvu turpmāko sadarbību šo jautājumu risināšanā, ieviešanā un izmaiņu veikšanā. LOSP uzskata, ka FM problēmu tik tālu ielaidusi, ka tagad nesaprot, kas īsti izdarīts un kādu iespaidu tas atstās uz tautsaimniecību. Galvenie apstākļi, kas situāciju padara kritisku un lauksaimniekiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem liek dzīvot izmisumā un šaubīties par turpmāku saimnieciskās darbības pastāvēšanu, ir šādi: – 2010. gadā IIN likme saimnieciskās darbības veicējiem tika paaugstināta no 15 līdz 26 procentiem;– ar nodokli neapliekamā summa tika samazināta no 4000 līdz 2000 latu;– valsts un ES atbalsts lauksaimniecībai no 2010. gada 1. janvāra tiek iekļauts IIN aprēķinā; daļa likuma pantu uzrakstīti tādā redakcijā, kas interpretējama dažādi, un Valsts ieņēmumu dienesta reģionālās pārvaldes tos tulko saimnieciskās darbības veicējiem par sliktu.Nav saprotami ES un valsts finansiālā atbalsta mērķi lauksaimniecībai, jo liela daļa palīdzības nemaz nesasniegs lauksaimnieku paredzēto mērķu īstenošanu. Nevienlīdzīgs ir arī fakts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem ir tiesības ieņēmumos iekļaut ES līdzfinansējumu pakāpeniski objekta atlikušajā lietošanas periodā, taču IIN maksātājiem ES līdzfinansējums izslēgts no neapliekamiem ieņēmumiem, un norma, kas dotu iespēju proporcionāli iekļaut ieņēmumos ES līdzfinansējumu, izpildoties kaut vienam no objektīvajiem Ministru kabineta noteikumos minētajiem nosacījumiem, nav radīta.Ņemot vērā jauno aprēķināšanas kārtību IIN maksātājiem, uzskatām, ka nepieciešams veikt virkni normatīvo aktu grozījumu, pretējā gadījumā saskarsimies ar situāciju, ka saimniecības maksās 26 procentu nodokli par projektu summām, kas sākti jau vairākus gadus iepriekš, un tagad piemērojamais nodoklis daudziem radīs lielus zaudējumus.LOSP vairākkārt aicinājis FM veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai izlabotu pieļautās kļūdas. Pirmkārt tās nepieciešamas likumā «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», nosakot, ka «atbalsta maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009. gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009. gada 31. decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā». Izmaiņas nepieciešams veikt arī Gada pārskatu likumā un likumā «Par grāmatvedību», nosakot, ka zem 200 000 latu apgrozījuma saimnieciskās darbības veicējiem ir izvēle kļūt par Gada pārskatu likuma subjektu. Nozīmīgi ir paaugstināt ar nodokli neapliekamo summu no 2000 līdz 4000 latu, kā tas bija iepriekš, samazināt IIN likmi saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī nepakļaut ieņēmumus no atbalsta maksājumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanai, ja atbalsta maksājumi tiek iekļauti nodokļa aprēķinā.Ne visas lauksaimnieku organizācijas cīnījušās pret šādu valdības soli, tomēr LOSP aicinājis uz sarunām premjerministru Valdi Dombrovski, lai tiktu uzklausīts visu lauksaimniecības nozaru dalīborganizāciju viedoklis, ne tikai atsevišķu indivīdu subjektīvas intereses. Šā jautājuma risināšanā aktīvi jāiesaista arī Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, lai saprastu, kādas sekas katrs viņu pieņemtais lēmums atstāj uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Valstī nepieciešams veidot sabalansētu nodokļu politiku. Nevis maksimāli ņemt no tās sabiedrības daļas, kas vēl valsti nav pametusi, bet gan veicināt, lai iedzīvotāji paliek saimniekot savā zemē Latvijā. Tagadējā nodokļu politika tiek veidota pēc principa «paskatīsimies, no kura vieglāk paņemt, no tā arī ņemsim». Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste
