No nākamā gada Kalnciemam vairs nebūs īpaši atbalstāmās teritorijas statusa, kas uzņēmējiem līdz šim deva iespēju iegūt nodokļu atlaides un citas priekšrocības savu ieceru piepildīšanai. Tā kā jaunā kārtība lielajām pašvaldībām, kāds ir arī Jelgavas novads, atbalstu vairs neparedz, atvieglojumus nevar saņemt arī atsevišķas tā teritorijas
Atbalstāmo teritoriju programmu valsts sāka jau 1998. gadā, līdzfinansējot uzņēmēju un pašvaldību attīstības projektus. Statusa piešķiršanas mērķis bija radīt iespējas ekonomiski vājākās teritorijās, lai veicinātu līdzvērtīgu sociālo un ekonomisko apstākļu izveidošanos visā valsts teritorijā. Iespējamie instrumenti – īpaša kredītpolitika, nodokļu atvieglojumi, fondu līdzekļi projektu līdzfinansējumam.Bijušajā Jelgavas rajonā šīs priekšrocības līdz šim bija pieejamas Kalnciemā, taču, sākot ar nākamo gadu, nebūs ne tam, ne arī kādai citai vietai bijušā Jelgavas rajona teritorijā. Pērnruden tika apstiprināta jauna metodika atbalstāmo teritoriju noteikšanai, kas atšķirībā no iepriekšējās lielāku uzsvaru liek nevis uz ekonomiskās aktivitātes indeksu, bet nodarbinātības līmeni un darba spējīgo iedzīvotāju skaitu, kā arī nodokļu ieņēmumiem attiecīgajās pašvaldībās. Jelgavas pusē šie rādītāji ir salīdzinoši labāki nekā tālāk no galvaspilsētas. Teritorijas izvērtēja plānošanas reģioni. Zemgales reģiona Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Dace Vilmane atzīst, ka rēķināšana bijusi tīri matemātiska, taču Kalnciema statusa nākotne nav bijusi no tās atkarīga, jo lielie novadi šajā programmā vairs netiek iekļauti. Mazāk teritoriju, mazāks atbalstsGan Zemgalē, gan Latvijā kopumā šo teritoriju skaits ievērojami sarucis. Zemgalē bijušo 15 teritoriju vietā turpmāk īpašais statuss būs tikai astoņām. Iepriekš tajās bija ne vien samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme uzņēmumiem un kredītprocentu dzēšana, bet arī dotācijas attiecīgajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai. Šogad budžeta situācijas dēļ vienīgais valsts atbalsts būs samazinātās IIN likmes, «Ziņām» sacīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāve Ilze Dišlere. Bremzē arī krīze«Kalnciems ir uzņēmējiem pievilcīga teritorija, taču ar vienu programmu nepietiek, lai tur attīstītos ražošana,» saka kādreizējā Kalnciema Domes priekšsēdētāja Aija Tračuma. Viņa atceras, ka savulaik ar aizņēmumu segšanu valsts palīdzēja ķieģeļu ražošanas uzņēmumam «Lode», kas tobrīd lieti noderējis, tomēr nu jau vairākus gadus uzņēmums tur darbu pārtraucis. Viņasprāt, ja «ir apķērīgs cilvēks», kurš atrod iespēju saņemt fondu līdzekļus vai atrast citur nepieciešamo līdzfinansējumu», tad īpašās teritorijas statusa priekšrocības var noderēt, bet citādi īpaši krīzes laikā sākt jaunu biznesu ir grūti. Diemžēl arī ne čipsu, ne plova, ne kāda cita biznesa ideja, kuru attīstīšanu Kalnciemā ar ES līdzfinansējumu solījusi atbalstīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pagaidām Kalnciemā neesot īstenota.
