Teju deviņi tūkstoši latu Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) vēlas atgūt no Jelgavas pašvaldības par it kā nepareizi veiktu Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta administrēšanu. Pašvaldība iebilst un norāda uz kontrolējošo institūciju līdzatbildību
Projekts, kura vadīšanā saskatīti pārkāpumi, paredz līdz 150 latu stipendijas dabaszinību, matemātikas un svešvalodu skolotājiem. Problēmas ne tikai Jelgavas, bet arī vairākām citām pašvaldībām sagādājusi it kā neprecīzi veiktā iepirkuma procedūra uz projekta vadības amata vietām, tādējādi administratīvās izmaksas atzītas par neattiecināmām un jāatmaksā valsts kasē.
Gādās, lai nauda nebūtu jāatmaksāJelgavas pašvaldībai tiek pārmests, ka tā iepirkumu mākslīgi sadalījusi, tāpēc valstij būtu jāatdod 8876 lati. «Mēs tam nepiekrītam, jo, piemēram, grāmatveža un projektā nepieciešamo ekspertu pakalpojumu izdalīšanai atsevišķā iepirkumā saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja izstrādātajām vadlīnijām ir pilnībā pamatoti iemesli,» norāda pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, piebilstot, ka daļu atbildības par radušos situāciju vajadzētu uzņemties arī Studiju un zinātnes administrācijai, ar ko slēgts līgums par projekta īstenošanu. 2009. gada februārī tā Jelgavā veica arī iepirkumu dokumentācijas pārbaudi, bet par iespējamiem pārkāpumiem neinformēja. Patlaban gan panākts, ka daļa no projekta administratīvajām izmaksām jau atzītas par attiecināmām, un pašvaldība strādājot, lai par tādām tiktu uzskatīti visi teju deviņi tūkstoši latu. Izpatikšana ES«Vai tiešām Latvijā pašvaldības nesaprastu, kā pareizi veikt iepirkumus, ja tik daudzām jāatmaksā nauda? Drīzāk tas izskatās pēc pārlieku lielas vēlmes izpatikt Eiropas institūcijām. Šis gadījums patiesi iedzinis bailes, un būs ļoti grūti uzņemties atbildību, administrējot citus projektus,» situāciju vērtē Jelgavas novada Izglītības pārvaldes speciāliste projektu jautājumos Lelde Šantere. Jelgavas un Ozolnieku novadiem pēc skaidrojumu sniegšanas gan izdevies izvairīties no prasības atmaksāt naudu, lai arī uz laiku tā tikusi aizturēta. L.Šantere pārliecināta, ka saprātīgāk būtu bijis ar projekta administrētājiem slēgt līgumus par papildu pienākumu veikšanu, nevis uzņēmuma līgumus, kas paredz iepirkuma procedūru un patlaban sagādājis pamatīgus birokrātiskus šķēršļus projekta īstenotājiem. Šāda veida līgumi, visticamāk, netiks mainīti.Atbildīgās institūcijas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Finanšu ministrija neuzskata, ka iepirkumu procedūra sarežģītu projekta administrēšanu, un neskaidrību gadījumā aicina pašvaldības vērsties pie speciālistiem un apmeklēt seminārus. Jāpiebilst, ka VIAA prasa atmaksāt vien nepareizi noformētās administratīvās izmaksas, kas neskar skolotāju stipendijas.
