Par Jelgavas domes izstrādātās mācību iestāžu ēku siltināšanas un energoresursu taupības programmas mērķi un uzdevumiem liecina pats tās nosaukums.
Par Jelgavas domes izstrādātās mācību iestāžu ēku siltināšanas un energoresursu taupības programmas mērķi un uzdevumiem liecina pats tās nosaukums. Tās autori ir domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš, speciālisti I. Pečkovska, M. Daugaviņš, A. Točs, būvinženieris A. Pavītols un citi. Bet nu par tās ietvaroos jau paveikto un turpmākajiem pasākumiem.
Izmantojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un domes budžeta līdzekļus, mācību iestādēs uzstādīti jauni siltummezgli, siltummērītāji un automātiskās siltuma regulēšanas iekārtas, lai maksātu par faktiski patērēto siltumu, nevis pēc siltumtīklu iesniegtajiem rēķiniem. Turklāt taupības nolūkos siltuma padeve samazināta, izmantojot regulēšanas iekārtas nakts stundās un brīvdienās, kā arī uz termālā komforta rēķina. Tādā veidā iepriekšējā apkures sezonā skolās un bērnudārzos faktiski patērētas 3645 gigakalorijas siltuma jeb par 3637 gigakalorijām mazāk salīdzinājumā ar siltumtīklu aprēķināto. Naudas izteiksmē samazinājums pārsniedz 72 tūkstošus latu. Savukārt augstāk minēto iekārtu uzstādīšana izmaksājusi nepilnus 90 tūkstošus latu. Tātad ieguldītie līdzekļi atmaksājas gandrīz vienas apkures sezonas laikā.
Divās mācību iestādēs – 9. bērnudārzā un Jelgavas 4. vidusskolā – veikti arī papildu siltināšanas darbi. 1962. gadā ekspluatācijā nodotā bērnudārza siltināšana sākta 1995. gadā un līdz pilnīgam noslēgumam ilgusi trīs mēnešus. Pirms tam šeit uzstādīts savs siltumenerģijas skaitītājs. Veicot siltināšanu, ķieģeļu sienas apšūtas ar vietējā būvmateriālu kombinātā ražoto daudzslāņu izolācijas plātni, kuras konstrukcijā apvienots fibrolīts un stikla vate. Pēc tam sienas apmestas, iestrādājot apmetumā stikla šķiedras sietu, un krāsotas. Bēniņu pārseguma papildu siltumizolācija veikta ar akmens vati. Logu spraugas blīvētas ar pašlīmējošo profilēto gumiju un, lietojot silikona mastiku, pārstikloti logu ārējie stikli. Vienlaikus ar siltināšanu veikti neatliekamie remontdarbi, kas veidoja 20 procentu no kopējās darbu izmaksas – gandrīz 24 tūkstošiem latu. No 1994./95. gada sezonā ieekonomētās 71 gigakalorijas iepriekšējā sezonā ekonomija augusi līdz 199 gigakalorijām, kas naudas izteiksmē sasniedz gandrīz 4000 latu.
Arī 4. vidusskolā siltināšana sākta pirms diviem gadiem, virs jumta seguma izveidojot papildu minerālvates siltumizolācijas slāni, virs kura ieklāts mīkstā jumta segums. Logu spraugas noblīvētas ar blīvgumiju, pārstikloti logu ārējie stikli. Darbi izmaksājuši 64796 latus. Tiesa, logu jautājums skolā vēl nav pilnīgi atrisināts. Bet jau pirmajās divās sezonās ekonomija pārsniegusi attiecīgi 11 un deviņus tūkstošus latu. Par rezultātiem uzskatāmi iespējams pārliecināties, salīdzinot pēc viena tipa projekta būvētās vidusskolas un 2. pamatskolas rādītājus. Siltinātās 4. vidusskolas (platības ziņā tā ir par 600 kvadrātmetru lielāka) apkures izdevumi bijuši par 3,5 tūkstošiem latu mazāki jeb attiecīgi – 31 un 44 santīmi uz kvadrātmetru. Tajā pašā laikā 2. pamatskolā telpu vidējā temperatūra bijusi 13 grādu siltuma, kamēr 4. vidusskolā visu sezonu nodrošināts 18 grādu (siltinātajā bērnudārzā – 21 grāds).
Siltinot ārsienas ar daudzslāņu izolācijas plātnēm, atkarībā no to biezuma sienas kvadrātmetrs izmaksā 24 – 26 latus. Arī veicot šo darbu pēc KVF sistēmas (piestiprina pie ārsienām koka latu režģi, ko aizpilda ar minerālvati, apšuj ar fibrolīta plātnēm un apmet), izmaksas ir līdzīgas – Ls 24. Otrs pamatvariants – ārsienu siltināšana no iekšpuses, kas uzskatāms par pagaidu pasākumu, izmaksā krietni lētāk. Iekšējo sienu apšūšana ar fibrolīta plātnēm, pēc tam veicot to apdari apmetot un krāsojot vai aplīmējot ar tapetēm, izmaksā atkarībā no izvēlētā veida no 6,40 līdz 11,55 latiem kvadrātmetrā. Šo siltināšanu lietderīgi veikt telpās ar tā saucamajām «aklajām» sienām, kurās nav logu ailu. Esošo logu nomaiņa ar pakešu vai arī trīsrūšu logiem izmaksā 85 – 100 latu kvadrātmetrā, bet logu siltināšana, ievietojot loga rāmī speciālas polimēru plēves paketes, izmaksā astoņus latus kvadrātmetrā. Vienlaikus veicams arī logu rāmju remonts, rāmju un aplodas saduras spraugas blīvējot ar blīvgumiju vai porolonu. Šīs izmaksas atkarīgas no logu stāvokļa un var svārstīties no diviem līdz pat 25 latiem. Bēniņu pārseguma siltināšana ar mīksto ruļļu vati ir vislētākā un izmaksā latus sešus kvadrātmetrā. Trīs reizes dārgāka ir plakano jumtu siltināšana, uzliekot papildu siltumizolāciju, virs kuras tiek izveidots jumta segums. Bet jumta slietņa izbūve virs plakanā jumta ar vēlāku siltināšanu izmaksā vairāk nekā 30 latu.
Ēku siltināšanas darbu apjomi tiek noteikti atkarībā no budžeta iespējām un pieejamo kredītresursu apjomiem. Uzlabojumi tiek veikti tikai perspektīvās ēkās, ko arī turpmāk paredzēts izmantot pēc to nozīmes. Pirms darbu veikšanas katrai ēkai individuāli tiek noteikts tās tehniskais stāvoklis, siltināšanas apjomi un piemērotākie risinājumi. Siltināšanas atdeve jūtamākā ir mājās, kur ir vislielākais enerģijas patēriņš. Ņemot vērā praktisko pieredzi, ielāgojama darbu secība. Apzinoties ierobežotās budžeta iespējas, lielāka efekta panākšanas nolūkos siltināšanas process tiek sadalīts pa posmiem, pēc siltumskaitītāju un siltummezglu uzstādīšanas pirmām kārtām veicot ēku daļēju siltināšanu, sākot ar logiem un «aklo» ārsienu apstrādi no iekšpuses. Ēkās, kur nodrošināta apmierinoša siltumizolācija, uzstādītie termoregulatori uzlabo telpu termālo komfortu, kā arī par procentiem 20 samazina siltumenerģijas patēriņu. Pēc tam var sekot bēniņu un pēdējā posmā – sienu siltināšana. Pieļaujama arī citāda darbu secība – tas atkarīgs no siltuma zudumiem un no tā, kurā pasākumā iespējams gūt lielāku efektu ar mazākiem līdzekļiem. No domes budžeta mācību iestāžu siltināšanai un remontam šogad atvēlēti 130 tūkstošu latu, turpmākajos gados šo summu palielinot par 10 – 15 procentiem, paralēli tam izmantojot valsts budžeta un aizņēmumu līdzekļus. Abas valsts īpašumā esošās internātskolas saskaņā ar domes programmu siltināmas no valsts budžeta.
Veicot pilnu siltināšanas ciklu, siltumenerģijas patēriņu iespējams samazināt par divām trešdaļām. Pēc daļēja siltināšanas cikla (logi, gala sienas no iekšpuses) veikšanas patēriņš samazinās par 18 – 24 procentiem. Tas apliecina šā darba lietderību un, turpmāk izstrādājot konkrētus projektus, rosina meklēt lētākus risinājumus pilnajam siltināšanas ciklam.
