«Tas, ko jūs par palu draudiem stāstījāt, mums ir zināms, bet kā ir ar smago tehniku? Ja pilsētā vai laukos applūdīs mājas un steigšus nāksies evakuēt cilvēkus, tad ar džipiem tur piebraukt nevarēs. Vismaz «soļarka» traktoriem bākā ir ielieta?» vakar, noklausoties Jelgavas pašvaldības civilās aizsardzības speciālista Fēliksa Jasena ziņojumu, jautāja Ozolnieku novada mērs Māris Ainārs. Viņa jautājums tā arī palika īsti neatbildēts, kas radīja iespaidu, ka vēl pilnībā nav apzināti pašu resursi, kas varētu noderēt glābšanas darbos
Jelgavniekiem vairāk vajadzētu izmantot Latvijas Lauksaimniecības universitātes potenciālu savu lēmumu izstrādē rīcībai plūdu gadījumā,» Civilās aizsardzības komisijas sapulcē ieteica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, kurš atceras, kā bērnībā palos Jelgavā airējies laivā pa Pavasara ielu un meklējis savas peldošās kurpes tagadējās Valsts ģimnāzijas pagrabstāva garderobē. Ledlauzi tomēr vajadzētuA.Lieljuksis minēja profesora Viestura Jansona ierosmi ar ledlaužiem izvagot Lielupes lejteci un vidusteci, tā samazinātos ledus sastrēgumu veidošanās risks. Tomēr atklājās, ka vismaz pagaidām tas nav iespējams, jo ledus ir pārāk stingrs un biezs. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks atcerējās 2002. gadu, kas rādīja, ka ledus izlaušana no Lielupes grīvas līdz Kalnciemam, diennakti ledlaužiem strādājot, varētu prasīt divas nedēļas. Tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Arnis Šulcs mudināja jelgavniekus kopīgi ar citām ieinteresētajām pašvaldībām pieprasīt līdzekļus valstij, lai ledlaužus, kura darba izmaksas tiek kalkulētas uz simts latiem stundā, tomēr iesaistītu plūdu riska mazināšanā. Upei «mute» par mazuPēc meteorologu prognozēm, ledus iziešanu var apgrūtināt tā sablīvēšanās Rīgas jūras līča dienvidu daļā. Šajos palos draudīga ir arī pēdējos gados smilšu aizskalotā simt metru platā Lielupes grīva, kur dziļums nepārsniedzot divus metrus. Caur tik mazu «mutīti» palu ūdeņi un ledus viegli jūrā netiks. Savukārt Buļlupe, kas Lielupi savieno ar Daugavu, pati var būt pārplūdusi. Vēsturē gadījies, ka Lielupe palos piepeši meklē jaunu izeju jūrā. Viena no apdraudētākajām vietām bijusi pie Majoru stacijas Jūrmalā, kur izbūvētas speciālas būnas upes straumes bremzēšanai.Runājot par laucinieku gatavību paliem, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants, teic, ka applūstošajā joslā būvētajās mājās tikpat kā nav lopu. Tas palīdzību plūdu gadījumā atvieglina. Turklāt daudziem Lielupes krasta iedzīvotājiem ir laivas. Vēsture var neatkārtotiesJelgavas novada komunālās saimniecības attīstības galvenais speciālists Valdis Buividaitis ir norūpējies par to, ka vecie ļaudis, kuri pieredzējuši lielos palus piecdesmitajos gados, kad vēl nebija uzbūvēti dambji, domā, ka šo aizsargbūvju bojājumu gadījumā nekas trakāks par 1951. gadu nebūšot. Patiesība ir tāda, ka, dambi pārraujot, ūdens ceļas straujāk nekā tad, ja šīs būves nebūtu bijis. Pilsētas un abu novadu pašvaldības izveidojušas e-pasta kasti [email protected], kurp katrs, kuram ir novērojumi, ieteikumi, jautājumi plūdu riska mazināšanai, var sūtīt savu vēstījumu. Diennakts dežurējošais tālrunis ir 63028550.
