Pagājušonedēļ Ozolnieku novada Domes sēdē deputātiem bija jālemj par sava kolēģa Gundara Liepas atbildību par Būvniecības likuma pārkāpšanu. Deputāts bez projekta saskaņošanas uzbūvējis pirti un divas nojumes, bet kāds cits Ozolnieku novada iedzīvotājs pamanījies nelikumīgi uzsliet pat dzīvojamo māju. Novada būvvaldes vadītāja Inese Teivāne teic, ka labajos gados šādu gadījumu bijis īpaši daudz, diemžēl uzraugošajām institūcijām trūkst resursu, lai nesaskaņoto celtniecību izkontrolētu
Uz jautājumu, kā viņam gadījies tikt pie administratīvā soda par patvaļīgu būvniecību, G.Liepa saka: «Tāpat kā visiem.» Izstrādātajā pirts projektā vajadzējis veikt izmaiņas un līdz ar to no jauna to saskaņot, kas prasījis daudz laika. Pārkāpumu viņš pieteicis pats, 100 latu sodu samaksājis, un tagad novads devis sešus mēnešus laika, lai būvju dokumentāciju sakārtotu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Viņš jau esot runājis ar kolēģiem Zemnieku saeimā, lai rosinātu noteikt, ka projekti nepieciešami tikai lielākajām saimnieciskajām būvēm, jo saskaņot katru tehnikas nojumi esot pārāk laikietilpīgi. Privātmāja uz novada zemes Novada sēžu protokoli liecina, ka krietni smagāks bijis cits gadījums Sidrabenes pagastā, kur kāds Ivo Šveters nelegāli uzbūvējis dzīvojamo māju, turklāt daļa no tās atrodas uz novada zemes. Ozolnieku deputāte Anita Bībere stāsta, ka Dome šajā gadījumā bijusi ļoti pretimnākoša un ne vien ļāvusi dokumentus sakārtot, bet arī nolēmusi piešķirt viņam nomas tiesības uz attiecīgo zemesgabalu 0,02 hektāru platībā, lai būvi legalizētu. Visi izdevumi gan jāapmaksā mājas īpašniekam, kurš par šādu iespēju esot pateicīgs. Administratīvās komisijas noteiktais sods par nelikumīgu būvniecību bijis 150 latu. Sazināties ar I.Šveteru «Ziņām» neizdevās. Parasti atnāk pašiIepriekšējo gadu būvniecības buma laikā projektētāji bija uzņēmušies ļoti daudz pasūtījumu un projektu izstrāde un saskaņošana prasīja ilgu laiku, atzīst I.Teivāne. Jauno māju īpašnieki, vēlēdamies pēc iespējas ātrāk sākt tajās dzīvot, nereti atliek ēkas nodošanu ekspluatācijā, līdzīgi ir arī ar saimnieciskajām būvēm. «Ja braucam kādu ēku pieņemt ekspluatācijā un kaut kur blakus redzam aizdomīgu jaunbūvi, protams, noskaidrojam, kas tā ir, taču mums nav resursu, lai veiktu speciālas kontroles. Esam tikai četri darbinieki, un katram ir sava darbības joma,» viņa stāsta, piebilstot, ka arī mazie sodi nemudina īpašniekus dokumentus kārtot laikus. Visbiežāk īpašnieks uzrodoties pats brīdī, kad vēlas pārdot īpašumu, pārrakstīt to radiniekiem vai veikt citas juridiskas darbības, kuras nesakārtoto dokumentu dēļ kļūst neiespējamas. «Viss agrāk vai vēlāk uzpeld,» saka I.Teivāne, uzsverot, ka īpašnieks no atbildības neizbēgs un nav vērts nenokārtotas lietas atstāt, piemēram, mantiniekiem.
Patvaļīga būvniecība un atkāpes no saskaņotajiem projektiem Ozolnieku novadā2007. gads – 0 2008. gads – 42009. gads – 162010. gads – 1