Dziļais sniegs un aukstums samazinājis meža dzīvnieku, sevišķi stirnu, skaitu. Tomēr tas neapdraud šīs sugas populācijas tālāku pastāvēšanu
«Pagājušās brīvdienās dodoties medībās, sniegainā laukā pamanīju vārnu baru. Kad piegāju tuvāk, ieraudzīju beigtu stirnu, no kuras maz kas bija palicis pāri,» par medībās Talsu pusē redzēto stāsta uzņēmējs Andis Žeikars no Platones pagasta. Viņa ar mobilo telefonu veiktajos uzņēmumos redzamas četru bojāgājušu stirnu atliekas. Zaudējumi esot pieļaujamiKomentējot daudzviet medijos publicētās ziņas par stirnu krišanu, Zemgales virsmežniecības virsmežzinis Jānis Grava atzīst, ka šī dzīvnieku suga tomēr nav apdraudēta. Šajā medību sezonā Latvijā uzskaitīti aptuveni 250 tūkstoši stirnu (no tām nomedīti apmēram 34 tūkstoši). Pat tad, ja aukstajā un sniegainajā ziemā bojā ietu trīs ceturtdaļas šo dzīvnieku populācijas, Latvijā saglabātos vairāk stirnu, nekā tas bija 2000. gadā. Tiek lēsts, ka vairāk cietuši tie dzīvnieki, kas bija pieraduši uzturēties lauksaimniecības zemēs, krūmājos un cilvēku apdzīvotās vietās, jo tur barošanās un drošības apstākļi dziļā sniegā ir sliktāki nekā mežu masīvos. Mežsaimnieki prognozē, ka šajā vasarā stirnu kazām nebūs daudz kazlēnu un āžiem neizaugs visai skaisti ragi, taču, ja barga ziema neatkārtosies, 2011. gadā būs daudz kazu ar trim kazlēniem un āžu ar gariem simetriskiem ragiem. Populācijas atjaunošanos līdzšinējā skaitā prognozē pēc trim četriem gadiem. Sienu stirnas neēdAgrais pavasaris, kad savvaļas dzīvniekiem iet uz beigām rudenī uzkrātās barības vielu rezerves, ir visgrūtākais. Žeikari netālu no mājām ierīkojuši zvēru barotavu. Pastāvīgi dzīvnieku piebarošanu veic arī medību kolektīvi. Jelgavnieks mednieks Aivars Kronis stāsta, ka viņa medību kolektīva «Sv.Huberts» piecpadsmit vīri iepirkuši sešdesmit tonnu burkānu, kā arī graudus. Problēma esot dabūt šo barību mežā viņu medību teritorijā, kas atrodas pie Olaines. Auto pa aizputinātajiem ceļiem neiet, atliekot vienīgi ragaviņas. Speciālisti iesaka stirnu piebarošanai likt vasarā kaltētas lapu (apses, kārkli, pīlādži, vīgriezes, avenāji) slotiņas, ābolu vai kartupeļu mizas, sasmalcinātas bietes, burkānus, kāpostu lapas. Sienu stirnas tikpat kā neēd, vien izlasa dažu augu lapiņas, āboliņa stublājus, pienenes. Barība jāizvieto pēc iespējas izkliedēti vairākās vietās. Pārāk daudz sulīgās barības ir kaitīgi stirnu gremošanas sistēmai, un pēc ilgstošas tās lietošanas dzīvnieks novārgst un nobeidzas.Meža likums aizliedz slimu vai novārgušu stirnu sagūstīt un turēt nebrīvē (ja nav speciālas šādai rīcībai izsniegtas atļaujas). Par nobeigušos, slimu, savainotu vai bezspēkā nonākušu atrastu medījamo dzīvnieku jāziņo tuvākajai mežniecībai vai mežsargam. Informācija par dabiskās mirstības apjomu ir ļoti svarīga turpmākai populācijas apsaimniekošanai.
