Savu 75 gadu jubileju jelgavnieks Džeralds Nudiņš šopavasar varētu sagaidīt kā uzvarētājs, kuram pēc neskaitāmām tiesu prāvām izdevies kaut daļēji uzveikt nekaunīgos naudas izkrāpējus no bēdīgi slavenās SIA «Zemgales pērle». Šonedēļ Zemgales apgabaltiesa nosprieda no firmas piedzīt materiālā un morālā kaitējuma atlīdzību par krāpniecisku darbību dēļ zaudēto īpašumu. Taču kompensācijas piedziņu par neiespējamu padara fakts, ka šis uzņēmums ievērojamas naudas summas ir parādā arī valstij, kam ir priekšroka iekasēt nenomaksātos nodokļus. Par izsolē sen jau pārdotās mājas un zemes atgūšanu sirmais vīrs gan vēl cīnās, un cienījamā vecuma dēļ lūdzis Augstāko tiesu lietu izskatīt agrāk par nolikto 11. novembri.
«Ziņas» pirms gada jau rakstīja, ka Dž.Nudiņš 2004. gada beigās nolēma atjaunot savu divstāvu māju Ausekļa ielā, lai godam to atstātu dēlam. Lai sakārtotu ēkas jumtu, nomainītu logus un atjaunotu nama fasādi, viņš ar «Zemgales pērli» noslēdza aizdevuma līgumu, paredzot izsniegtos 5000 latu atdot piecu gadu laikā. Taču tikai ar lielu uzbāzību Dž.Nudiņam no it kā dāsnās firmas izdevās dabūt vien 1750 latu. Sapratis, ka visu aizdevumu nedabūs, viņš nolēma lauzt līgumu. Taču dokumentā bija teikts, ka visus strīdus izskata «Zemgales pērles» saimniekam Jānim Freidenfeldam pietuvinātā Zemgales šķīrējtiesa. Tā nolēma, ka par līguma laušanu, tā satura izpaušanu un mistiskiem procentu maksājumiem no Dž.Nudiņa piedzenami 20 503,54 lati. Tā kā noteiktajā termiņā pensionārs «Zemgales pērlei» šo summu nesamaksāja, strīds tika risināts tiesā. Gan Jelgavas tiesas tiesnese Līga Ašmane, kas par labu «Zemgales pērles» nelikumībām lēmusi vairākkārt, gan augstākās tiesu instances deva zaļo gaismu pārdot Ausekļa ielas īpašumu. To par 26 260 latiem izsolē iegādājās Janīna Mieme. Drīz vien no pagalma «pazuda» Dž.Nudiņa gādātie būvmateriāli un sētas vārti, bet divstāvu māja tika nojaukta, un nu šo īpašumu «rotā» izdemolēta un bezpajumtnieku apdzīvota garāža bez durvīm. Kaut palīdzību atteica arī toreizējais virsprokurors Pāvils Cvetkovs, liekot pensionāram likties mierā un padoties «Zemgales pērles» nelikumībām, Dž.Nudiņš turpināja cīnīties. Pēc pusotra gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzina, ka 5000 latu aizdevuma līgumā ietvertie nosacījumi bijuši prettiesiski. Augstākā tiesa lēma, ka atceļami visu tiesu spriedumi. Tiesā uzvarēja, pie naudas netiktTā kā krāpnieku dēļ palicis bez īpašuma, pensionārs nolēma to atgūt, kā arī no «Zemgales pērles» piedzīt materiālo un morālo kaitējumu. Šī lieta jau tikusi līdz Zemgales apgabaltiesai, kuras tiesnese Anita Misiuna šonedēļ atzina, ka starp SIA «Zemgales pērle» un Dž.Nudiņu noslēgtā līguma vairāki punkti ir netaisnīgi un spēkā neesoši. Tiesa lēma no «Zemgales pērles» par labu vecajam vīram piedzīt daļu no prasītās summas – 19,5 tūkstošus latu par zaudēto īpašumu (tā vērtība gan bija 46 tūkstoši) un 10 tūkstošus latu par nodarīto morālo kaitējumu. Labprātīgai sprieduma izpildei tiesa devusi desmit dienu, turklāt, ja šo summu firma neatdos, Dž.Nudiņam pienāksies seši procenti gadā no neatmaksātās naudas. Vieglas naudas tīkotāji slēpjasPagaidām nav zināms, vai «Zemgales pērle» šo spriedumu pārsūdzēs Augstākajā tiesā. Firmas advokāts Pauls Makarovs-Makaronoks «Ziņām» sacīja, ka vēl nav iepazinies ar tiesas spriedumu. Neoficiāla, bet droša informācija liecina, ka «Zemgales pērle» par nodokļu nemaksāšanu nonākusi Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā, tādējādi priekšroka naudas piedziņā būs valstij. Turklāt vairums firmas īpašumu pārrakstīti uz J.Freidenfelda sievas vārda. Maz cerību kaut ko dabūt arī no firmas saimnieka J.Freidenfelda, kas atzīts par 19. lielāko nodokļu parādnieku valstī ar vairāk nekā 1,2 miljonu latu saistībām. Ar viņu «Ziņām» neizdevās sazināties, jo mobilais tālrunis piektdien bija izslēgts. Sazvanāms nebija arī «Zemgales pērles» birojs, bet firmas interneta lappuse neliecina, ka uzņēmums vēl turpina darbu. Īpašumu cer atgūt rudenīKā ziņots, 2008. gada beigās Zemgales apgabaltiesa arī nolēma, ka nu jau plikais zemesgabals atkal pieder Dž.Nudiņam, taču tā jaunā saimniece J.Mieme spriedumu pārsūdzēja. Augstākā tiesa pēdējā instancē šo lietu skatīs tikai 11. novembrī.
